Pēc viņa teiktā, par uzņēmējdarbības attīstību atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) patlaban strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmaiņām. Šajā darbā izaicinājums ir panākt to, lai režīms būtu labvēlīgs mikro un mazā biznesa attīstītai un lai to neizmantotu tie, kam tas nav paredzēts.
"Šajā darbā svarīgi, lai līdz ar ūdeni no bļodas neizlietu arī bērnu” sprieda Endziņš. "Atradīsim labākos risinājumus, kā to novērst. Par detaļām gan vēl ir jārunā."
Pēc viņa sacītā, mikrouzņēmumu nodokļa režīma būtu jāattiecina uz trīs uzņēmējdarbības grupām – jaunajiem uzņēmumiem, strauji augošajiem jeb „start-up” uzņēmumiem, kā arī dzīvesstila jeb ģimenes uzņēmumiem, piemēram, mazām ģimenēm piederošām kafejnīcām.
Endziņš lēsa, ka ģimenes uzņēmumiem, kas īpaši neaug, būtu jānosaka pietiekami mazs un "paceļams" nodoklis – līdzīgs patentmaksai. Proti, šie uzņēmumi saskaņā ar konkrētu algoritmu nodoklī maksātu konkrētu summu.
Endziņš gan piebilda, ka svarīgi, lai darbā pie mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmaiņām iesaistās arī mazie uzņēmumi.
Jau vēstīts, ka mikrouzņēmumu nodoklis tika ieviests krīzes laikā, kad politiķi un ierēdņi meklēja veidus, kā stimulēt bez darba palikušo iedzīvotāju pievēršanos uzņēmējdarbībai. Šajos gados mikrouzņēmumu nodoklis gan slavēts, gan pelts.
Tagad Ekonomikas ministrija sākusi darbu pie jauna Uzņēmējdarbības uzsākšanas likuma izstrādes.
"Mums ir jāatrod risinājums tiem uzņēmumiem, kas uzsāk savu biznesu, kas ir starta uzņēmumi. Šobrīd darba grupā tiek diskutēts par kritērijiem, kādiem tam jāatbilst, kā mēs to varam identificēt,” iepriekš skaidroja EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore.
