Liepāja kā laba vieta investīcijām atzīta gan ģeogrāfiskā novietojuma, gan ostas un dzelzceļa tīkla dēļ, tāpat jau ilgtermiņā par pilsētas līdzekļiem mērķtiecīgi tiek sakārtotas degradētas teritorijas, pievelkot tām elektrību, gāzi un citas komunikācijas, tādā veidā padarot tās pievilcīgas investoriem, kas šeit, piemēram, ceļ jaunas ražotnes vai ierīko tās izremontētās padomju laiku rūpnīcu ēkās.
"Kā piemēru varu minēt vienu no lielākajiem pēdējā laika uzņēmumiem – "FTS Baltic", kas Kapsēdes ielā atvēries. Tur 2019. gada septembrī bija 60 jaunas darba vietas izveidotas. Ražošanas apjomi Liepājā pieaug – vidēji 10% gadā," teica Liepājas Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols.
Tomēr LTRK pārstāvis Ģirts Kronbergs uzskata, ka gan Liepājā, gan Latvijā ārvalstu investīciju apjoms varētu būt lielāks, taču vairākas kompānijas zaudējot interesi par darbību Latvijā, saskaroties ar ļoti stingru kontroli no banku puses.
"Lai palaistu uzņēmumu, tev jāatver konts. Tev 1-2 mēnešus jāgaida lēmums, vai tev atvērs kontu vai ne.
Piemēram, vienai kompānijai četrās bankās atteica, piektajā atvēra, bet pēc trim nedēļām aizvēra. Baltkrievu kompānija. Un bez argumentiem," stāstīja LTRK pārstāvis.
Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasībām Latvijā strādājošās komercbankas ļoti stingri pārbauda katru potenciālo klientu, lai izslēgtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tiek pieprasīti dokumenti par kontā paredzētajiem darījumiem, kapitāla izcelsmi, sadarbības partneriem un patiesā labuma guvējiem.
"No austrumu bloka valstīm klientiem ir paaugstināts šis noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risks. Ja ir situācija, kad klients nespēj iesniegt visus pieprasītos dokumentus, tad banka arī atsaka sadarbību," skaidroja Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētājs Uldis Upenieks.
Finanšu nozares asociācija, kas pārstāv Latvijas finanšu nozari nacionālajā un starptautiskajā līmenī, informēja, ka sadarbības atteikumus no bankām saņēmuši vairāki interesenti, taču tā noteikti esot mazāk nekā puse no kopējo pieteikumu skaita.
"Nopietni projekti, kas bija plānoti Latvijā, ir nogaidīšanas fāzē vai attīstās citur," norādīja LTRK pārstāvis Kronbergs.
Pēc viņa teiktā, šādas situācijas dēļ Latvijā plānoto biznesu nav uzsākušas kompānijas no Ukrainas, Ķīnas un Baltkrievijas.
Savukārt Finanšu nozares asociācijā informē, ka banku kontrole pār potenciālajiem klientiem, visdrīzāk, vēl palielināsies, lai Latvijā ienāktu investori tikai ar nevainojamu reputāciju un skaidru naudas līdzekļu izcelsmi.
