Grozījumus Dabasgāzes likumā otrdien atbalstīja 123 no klātesošajiem Seima deputātiem, neviens nebija pret, bet divi deputāti balsojumā atturējās.
Pieņemtie grozījumi noteic, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēmai un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim Klaipēdā piekļuve liegta piegādātājiem no valstīm, kuras uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai. Aizliegums neattiecas uz piegādātājiem, kas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.
Marta sākumā Klaipēdas LNG termināļa operators "Klaipedos nafta" jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.
Aprīļa sākumā Lietuva pilnībā atteicās no Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem. Gāze caur Lietuvu turpina plūst uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, taču atšķirīgā tehniskajā režīmā nekā iepriekš, nodrošinot tikai tranzītam nepieciešamo apjomu.
KONTEKSTS:
Arī Igaunija līdz gada beigām atteiksies no Krievijas dabasgāzes importa.
Savukārt Latvijas Saeima aprīlī konceptuāli atbalstīja Latvijas atteikšanos no Krievijas dabasgāzes ar 2023. gada 1. janvāri. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, valdība iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli.
