Eiropas Savienības (ES) direktīva nosaka, ka līdz 2035. gadam visām dalībvalstīm būtiski jāsamazina poligonos apglabāto atkritumu daudzums, turpmāk aprokot vien 10% no visa atkritumu apjoma. Aprēķināts, ka Latvijā šobrīd tiek apglabāti vairāk nekā 60% atkritumu, un nosprausto mērķi plānots panākt, pirmām kārtām līdz 2021. gadam ieviešot obligātu bioloģiski noārdāmo atkritumu atšķirošanu.
“Rīgā, Getliņu poligonā, tiek būvēta iekārta, lai bioloģiski noārdāmos atkritumus apstrādātu, tur šī gatavība būs. Pārējā Latvijā šādi projekti netiek īstenoti. Vērtēsim, varbūt termiņi jāpārskata," teica VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Semināra laikā tika runāts arī par jau daudz apspriesto depozīta sistēmu un prezentētas pāris tepat Latvijā radītas depozīta sistēmas iekārtas. Atsevišķi uzņēmumi tajās ieguldījuši vairākus desmitus tūktošus eiro, cerot, ka izvēle notiks par labu viņiem un gaidāma liela peļņa. “Cipari, par ko cīnāmies, ir nopietni. Patiesībā varētu bez šiem miljoniem, ja mums būtu apziņa, ka jāšķiro, jāiznes uz miskasti. Ja neesat gatavi to darīt, tad maksājiet miljonus, esmu gatavs viņus paņemt un ražot šīs iekārtas," teica SIA "Peruza" valdes loceklis Roberts Dlohi.
Runājot par naudu, VARAM informē, ka tuvāko gadu laikā paaugstināsies nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, un tieši to daudzi atkritumu jomā strādājošie redz kā spēcīgu instrumentu, lai piespiestu iedzīvotājus vairāk šķirot atkritumus. “Ir cilvēki, kuri nekad nešķiros, viņus tas neinteresē. Uz viņiem var iedarboties tikai caur naudu. Ja nešķiroto atkritumu izvešana dārgāka, cilvēks sāk rēķināt, šķirot vai ne," akcentēja AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Ja Latvija līdz noteiktajam laikam nesamazinās apglabājamo atkritumu daudzumu, tai no valsts budžeta var nākties maksāt soda naudu.
