Jauna otrreizējo izejvielu pārstrādes līnija ļauj Latvijā ražot polimēru granulas eksportam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Investējot 2,8 miljonus eiro, plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīca "Nordic Plast" atvērusi automatizētu otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līniju. Tajā ražo polimēru granulas eksportam. Līdz ar to otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas Latvijā pieaugs par 30%.

Jauna otrreizējo izejvielu pārstrādes līnija ļauj Latvijā ražot polimēru granulas eksportam
00:00 / 03:56
Lejuplādēt

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides departamenta direktore Rudīte Vesere pastāstīja, ka katru gadu nedaudz palielinās iepakojuma apjoms, ko pārstrādājam otrreizējai lietošanai.

"Stikla pārstrāde praktiski Latvijā nenotiek. Būtu, protams, liels izaicinājums to darīt, sevišķi, ņemot vērā, ka stikls ir vērtīgs materiāls, stiklu ražo no kvarca smiltīm. Savukārt, ja par papīru, tad arī tā uzglabāšana ir gana sarežģīta, jo, ja papīrs samirkst, tad viņš zaudē savu vērtību, viņa pārstrādes iespējas krietni vien samazinās. Latvijā mēs pārstrādājam plastmasas iepakojumus, piemēram, PET pudeles, dažādas plēves. Mēs nevaram tādu plūsmu nodrošināt, lai pārstrādes uzņēmumi varētu attīstīties, jo, piemēram, ja mēs runājam par "Eco Baltia" grupu, tad abi uzņēmumi, kas strādā ar plastmasas pārstrādi, daļu no plastmasām ieved arī no citām valstīm," skaidroja Vesere.

Kāpēc svarīgi PET pudeles, plastmasas iepakojumu un citus atkritumus pārstrādāt otrreizējai izmantošanai? Viens no iemesliem – lai nepalielinātos atkritumu kalni poligonos. Par jauno otrreizējo šķirošanas un pārstrādes līniju pastāstīja Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

""Nordic Plast" mums jau šobrīd darbojas divas iekārtas, kas pārstrādā plēvi granulās. Līdz ar šo investīciju un padošanas galdu un šķirošanas automatizāciju mums būtiski uzlabosies ienākošā materiāla kvalitāte. Šis polimēra granulators, kas izklausās varbūt ļoti vienkārša iekārta, patiesību sakot, ir ļoti sarežģīts aparāts, kurā zem augstas temperatūras un spiediena ienākošie polimēri tiek izkausēti, izfiltrēti. Caur šo ekstrūderi izlaižot cauri, galā mēs iegūstam salīdzinoši augstas kvalitātes granulas, no kurām ir izņemti ārā visi nevajadzīgie piemaisījumi. Līdz ar to tās ir derīgas otrreizējai lietošanai.

Mēs šīs granulas eksportējam 99% apmērā. Lielākie tirgi ir Lietuva, Holande, Čehija, Polija, arī Vācija, Francija," stāstīja Simanovičs.

Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors Remo Merijs-Meri vērtēja, ka otrreizējo izejvielu – polimēru granulu – izmantošana ļauj uzņēmumiem samazināt enerģijas patēriņu.

"Protams, ja mēs skatāmies Eiropas līmenī, mums ir, kur augt un attīstīt šos reciklēšanas apjomus, lai būtu līdzvērtīgi tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Zviedrija. Visā pasaulē ir tendence, ka tiek jau arī esošo materiālu ražošanai izmantotas dažādas atjaunojamās izejvielas. Tanī pašā laikā Eiropas Zaļais kurss var ļaut ilgākā nākotnē palielināt no atjaunojamām izejvielām iegūtu plastmasas īpatsvaru," sacīja profesors.

VARAM vides departamenta direktore Rudīte Vesere norādīja, ka pašlaik ministrija strādā pie tiesiskā regulējuma, lai par tādas plastmasas izmantošanu, ko nevar otrreiz pārstrādāt, būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis.

"Viens ir tas, ka mēs šo resursu atgriežam saimnieciskā apritē un otrs – pārstrādes uzņēmumi izveido [ražotni], tās ir arī jaunas darbavietas šeit uz vietas, pie mums. Un rezultātā mēs arī veidojam šo pievienoto vērtību tam materiālam, kas tiek saražots. Un tas viss kopsummā ir ieguvums tautsaimniecībai," skaidroja Vesere.

Viņa arī piebilda, ka depozīta sistēmas un depozīta maksas ieviešana rosinājusi iedzīvotājus čaklāk šķirot atkritumus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti