Lielveikalos dominē Latvijā audzēti dārzeņi un augļi

Lielveikalu tīklos pieaug Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvars un jo īpaši palielinājies augļu un dārzeņu piedāvājums.

Tirgotāji vēlētos, lai zemnieki vēl vairāk tos nodrošinātu ar šeit audzētām ogām un kazas sieru, kas ļoti ātri tiekot izpirkts un pat pietrūkstot.

Tiesa, veiksmīgāka sadarbība ar lielveikalu ķēdēm veidojas tiem zemniekiem, kas piedāvā tieši to produkciju, kas visātrāk tiekot izpirkta, kā arī tiem, kas apvienojušies kooperatīvos. Tādējādi tie spēj piegādāt produkciju vairumā un nodrošināt arī atbilstību virknei prasību, kas nepieciešamas, lai dārzenis nokļūtu līdz veikala plauktam.

Jau aptuveni 80% svaigās pārtikas, kas nopērkama veikalos "Rimi", nākusi no Latvijas zemniekiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē šonedēļ informēja veikala pārstāvji.

Veikalos pie šiem stendiem pircēju netrūkst. Tur Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji atzīst – varētu vēlēties vēl plašāku Latvijā audzētu augļu un dārzeņu piedāvājumu.

"Vienmēr jau var vēlēties vairāk, bet, ja kaut ko vajag nopirkt, kaut kas jau plus mīnus ir," saka kāds vīrietis. Savukārt kāds cits saka, ka īsto produkciju var nopirkt pie cilvēkiem, nevis veikalos. "Tantiņas, tantuki, onkas pārdod, bet nevis veikalā," norāda vīrietis.

"Rimi" izpētījis, ka vispieprasītākie pašlaik esot Latvijā ražoti skābpiena produkti, piemēram, jogurti ar ogu vai augļu garšu. Tāpat cilvēki vairāk iegādājoties bioloģiski audzētu pārtiku, īpaši Latvijā audzētas ogas. Vēl viens produkts, kas regulāri tiekot izpirkts un pietrūkstot, esot kazas siers.

Tāpēc veikalu tīkla pārstāvis Milans Blūms aicina ražotājus piedāvāt to, ko pircēji pieprasa. "Uzkrītoši ir tas, ka attīstās bio un eko tendence, ka cilvēki grib pirkt vairāk bioloģiski ražotu pārtiku. Šajā brīdī mēs redzam, ka piedāvājums no zemniekiem varētu būt plašāks nekā līdz šim. Tieši biozemenes, bioburkāni, biocukini," uzskaita Blūms.

Ražotājiem ir visas iespējas piegādāt savu produkciju arī lielveikaliem, saka Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis. Viņš arī stāsta, ka vieglāk tikt līdz veikalu plauktiem esot lielajām saimniecībām, kas spēj apgādāt tirdzniecības vietas visā Latvijā. Tāpēc mazo saimniecību īpašniekus asociācijas vadītājs aicina meklēt alternatīvas iespējas, kā varētu pašu izaudzētos augļus vai dārzeņus tirgot lielveikalos.

"Ir iespējas ražotājiem apvienoties, tas ir, ražot vairāk, lai būtu visos veikalos un tiktu nodrošināta loģistika. Tajā pašā laikā vismaz lielākie tīkli to šobrīd ir risinājuši - viņiem ir lielākajās tirdzniecības vietās speciāli izveidotas zemnieku sētas. Strādājot tieši ar šo segmentu, ir iespējams nodrošināt, ka viņu produkts praktiski ir lielveikalos," stāsta Krūzītis.

Dažādas formālās prasības kā apgrūtinošas īpaši mazajiem saimniekiem uzskaita kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. "Tur ir elektroniskās sistēmas, kas ļauj datus pārveidot ar elektroniskajām pavadzīmēm. Protams, ka ir jāprot arī uztaisīt preču katalogs, kāds viņš ir," uzsver Strazdiņa. Viņa gan arī stāsta, ka lielveikaliem esot arvien pretimnākošāka attieksme un tie paši iesaka ražotājiem doties uz kooperatīviem, kur palīdzēs tikt galā ar neskaidro.

Latvijā audzēto dārzeņu īpatsvars palielinājies arī veikalos „Maxima”, šobrīd sasniedzot jau gandrīz 60% no visiem tur nopērkamajiem dārzeņiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti