Austrumlatvijas reģiona lauku dienā sastaptie zemnieki atzīst, ka saimniekošanu vairs nespēj iedomāties bez traktora un citas tehnikas, kas ļauj darbus veikt ātrāk, efektīvāk, kā arī iegūt kvalitatīvāku ražu.
Par to liecina arī lauku atbalsta dienesta dati - no 2007. līdz 2013. gadam Latgalē finansiālu atbalstu saņēmuši 257 jaunie lauksaimnieki.
„Nopirku traktoru par projektiem, kas bija labs atbalsts, jo bez traktora nevar saimniekot. Ir vismaz ''darba zirgs'' saimniecībā. (..) Protams, saistību dēļ ir bailes ņemt kredītu. Bet toties var moderni saimniekot, pēc modernākajām tehnoloģijām,” vērtē jaunais lauksaimnieks no Rēzeknes novada Kaspars Vaivods.
Par saviem līdzekļiem iegādāties modernu tehniku šobrīd atļauties var vien retais lauksaimnieks. Savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas paredz lielāku finansējumu tieši jaunajiem zemniekiem, kas ieguvuši vai arī tuvāko 36 mēnešu laikā plāno apgūt vidējo profesionālo izglītību lauksaimniecībā. Sastaptie zemnieki arī piesardzīgi vērtē iespēju ņemt aizdevumu bankā. „Tagad jau ir tas noteiktais gadu limits, ka līdz 40 gadiem var startēt. Un pēc 40 jau ir mazāks atbalsts,” saka Varakļānu novada iedzīvotājs Ainārs.
Savi mērķi ir arī zemnieku saimniecības „Oškalni” saimniekam Pēterim Turkupolim no Līvānu novada. „Atbraucu apskatīties tehniku. Tehnika – jauna, moderna un mūsu kabatām „bišķiņ” par dārgu. Mums ir neliela saimniecība, aptuveni 80 hektāri zemes, 10 slaucamas govis un audzējam graudus. (..) Traktorīti gribētu, bet mēs gribam pa priekšu sakrāt naudu. Negribam ielīst parādos bankā, jo banku mēs nespēsim uzturēt,” saka Turkupolis.
Kaut gan valstī bezdarba līmenis saglabājas augsts, zemnieki atzīst, ka lauksaimniecības nozarē joprojām vērojams darbinieku trūkums.
„Arī šodien bija pienācis viens zemnieks un teica: nav vairāk , kas strādā. (..) Var atrast varbūt vienu traktoristu - gudru, prasmīgu, taču viņam jāmaksā atbilstoša alga, lai viņš nebrauktu prom uz ārzemēm. Un tad tam traktoristam ir jādod ļoti ražīga tehnika, lai viņš viens pats tiktu galā ar visiem darbiem,” klāsta Latgales lauksaimniecības zinātnes centra vadītājs Aldis Stramkalis.
Mūsdienīgs tehniskais nodrošinājums ir spēcīgs atspēriena punkts saimnieciskajā darbībā, jo spēj aizstāt vairākas darba rokas.
Latgalē lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd aizņem aptuveni 45% no novada kopplatības. Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka Eiropas fondu atbalsts, kā arī apstrādāto zemju platību paplašināšana nedrīkst būt vienīgie lauksaimniecības nozares attīstīšanas līdzekļi. Lai arī nākotnē nodrošinātu vietējo saimniecību konkurētspēju tirgū, tehniskā aprīkojuma nomaiņa ir nepieciešamība.
