Eiro fokusā

Pasaules turīgie cilvēki aicina celt nodokļus miljonāriem, lai cīnītos ar Covid-19 sekām

Eiro fokusā

Covid-19 seku mazināšanai vairums valsts aizdevumu ielu remontiem un ēku siltināšanai

Latvijas uzņēmumi vēlas iesaistīties militārās rūpniecības klāsterī

Latvijas uzņēmumiem liela interese ražot izejvielas militārām vajadzībām

Atsaucoties Somijas militārās rūpniecības uzņēmuma “Patria” aicinājumam, vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumu ir izrādījuši interesi par dalību topošajā industriālajā klasterī militārās rūpniecības vajadzībām. Uzņēmumu sadarbības rezultātā “Patria” iecerējusi izstrādāt un ražot 6x6 bruņumašīnas gan mītnes zemei Somijai, gan arī Latvijai un Igaunijai, kas ir jaunākā sabiedrotā šajā trīs valstu nodomā. Mūsu uzņēmēju gatavība līdzdarboties apliecina gan to, ka aizsardzības budžeta nauda paliks Latvijā, gan arī to, ka iesaistītie varēs viegli pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās grūtības.

Šāgada sākumā Latvijas un Somijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par kopīgas pētniecības un izstrādes programmas sākšanu ar mērķi radīt jaunu bruņumašīnu sistēmu, kas būs balstīta uz Somijas uzņēmuma “Patria” ražoto 6x6 transportlīdzekļu bāzes. Aprīlī bruņoto transportlīdzekļu projektam pievienojās arī Igaunija. Pašlaik tiek komplektēta uzņēmumu grupa, kas nākotnē gādās izejvielas bruņumašīnu ražošanai, kā arī ikdienā uzturēs braucamos, kam jākalpo desmitiem gadu.

Latvijas uzņēmēju vēlme iesaistīties bijusi ievērojama, pārstāvot tādas nozares kā metālapstrāde, elektronikas sastāvdaļu un gumijas izstrādājumu ražošana, vieglā bruņojuma ražošana, inženierzinātņu nozares un citas.

“Šobrīd strādājam pie tā, lai veiktu nākošo atlases kārtu, un tad jau pārietu pie niansētākām sarunām par to, kas varētu tikt ražots, kā ražots, par kādām cenām. Tā ka projekts plānojas būt Latvijā ilgus gadus – bruņu tehnika kalpo līdz pat 50 gadiem –, tad industriālais klasteris noteikti tiks mainīts un papildināts.

Latvijas uzņēmumi saražotu komponenti, tā tiktu nosūtīta uz Somiju, un Somijā mašīnas tiktu ražotas.

Iespējams, kaut kāda daļa ražošanas notiktu arī Latvija. Piemēram, gala versijas komplektācija, noteikti uzturēšana Latvijā,” pastāstīja uzņēmuma “Patria Latvia” izpilddirektors Uģis Romanovs.

Pašlaik netiek minēti ne termiņi, kad ražošanu varētu sākt, nedz arī izgatavojamo bruņumašīnu skaits un projekta budžets, kas gan mērāms miljonos eiro.

Gandarīta par Latvijas uzņēmumu atbilstību starptautiskām prasībām militāru lietu ražošanā ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. “Pandēmijas laikā tieši drošības un aizsardzības nozarē strādājošie uzņēmumi bija tie, kas pierādīja – viņu darbība ir ļoti svarīga, lai apgāde netiktu pārtraukta, pirmkārt, bruņotajiem spēkiem un drošības iestādēm. Līdz ar to mūsu uzņēmumi nebija tie, kas būtu gājuši pēc dīkstāves pabalstiem jeb apstādinājuši savu darbību. Pat pretēji – meklē jaunus darbiniekus, audzē arī savas darbības apjomus. Tā ka mēs aktīvi strādājam,” sacīja Egle.

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka šis projekts ļauj īstenot arī mērķi, ka tad, ja mūsu militārās spējas ir stiprināmas ar iepirkumiem no ārvalstīm, tas darāms tā, lai nauda paliktu arī mūsu valstī, stiprinot Latvijas eksportu, uzņēmējdarbību un darbavietas.

“Protams, tas dod mums papildu iespējas nodrošināt apgādes. Sākot ar remontiem. Tad, ja mēs nonākam krīzes situācijās, nedod Dievs, kara situācijā, jo tad šīs apgādes līnijas vienkārši tiks traucētas. Un Covid-19 krīze parādīja, ka tas tā bieži notiek. Kaut vai ar maskām, - kad parādījās vienlaikus nepieciešamība valstīm iegādāties maskas, tad Eiropas Savienības dalībvalstis uzstādīja priekšnosacījumus, ka viņu intereses ir pirmās,” sacīja Pabriks.

Ministrs uzsvēra, ka durvis ir atvērtas visiem uzņēmumiem, kuri spētu sadarboties ar uzņēmumu “Patria” un kuri spētu veidot sadarbību ar Somijas ražotājiem. Tas ļaušot attīstīt tehnoloģijas un darbavietas Latvijā.

“Sabiedrībai jāsaprot – tā

nauda, kas aiziet Latvijas bruņotajiem spēkiem, tā netiek izšauta gaisā. Tā tiek ieguldīta šeit uz vietas un rada papildu efektu ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet visai sabiedrībai,” sacīja Pabriks.

Latvija ir pieprasījusi, lai šī daudzgadu līguma laikā mūsu valstī paliktu trešā daļa tēriņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti