AM grantu programmas mērķis ir savest kopā pētniekus ar industriju, teica ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
"Mēs bieži vien redzam, ka, lai arī zinātniekiem ir daudz labu ideju, bet tām nav tāda praktiska pielietojuma un nav šīs saiknes ar industriju, kas saprot, kā produkts ir jāpārdod. No valsts puses tiek dots 50% līdzfinansējums. Mēs sagaidām, ka projekta iesniedzējs iegulda savus līdzekļus un piesaista pētniekus, kas līdzdarbojas produkta izstrādē," stāstīja AM valsts sekretārs.
Projektu īstenošanas laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) eksperti uzņēmumiem sniedz konsultācijas, tādējādi veicinot inovatīvu un aizsardzības nozarē izmantojamu produktu attīstību.
Garisons vērtēja, ka interese no uzņēmumu puses par šo grantu ir liela un svarīgākais kvalitātes rādītājs ir tas, ka lielākā daļa no projektiem vainagojas ar inovatīva produkta izstrādi.
"Es teiktu, ka kopumā rezultāti, kurus esam ieguvuši, ir vairāk nekā apmierinoši. Protams, mūsu mērķis ir, lai šie produkti pēc tam kļūtu arī eksportējami. Latvijas tirgus nav tik liels, lai gūtu pienācīgu peļņu, gan ilgtermiņā uzturētu lielas ražotnes. Militārajā industrijā specifika ir tāda, ka ir ļoti grūti pārdot kādai citai valstij ekipējumu vai tehnoloģiju, ja pašas valsts armija to nelieto," norādīja AM valsts sekretārs.
Latvijas NBS visus produktus ir pārbaudījuši, atzinuši par labiem un izvēlējušies izmantot savā apbruņojumā. Garisons uzsvēra, ka svarīgi eksportā piedāvāt produktus ar pievienoto vērtību.
"Dažreiz rodas iespaids, ka mēs pētām tās jomas, kur mēs nekad nevarēsim konkurēt. Būtiski, ka mēs attīstām arī zinātni, it sevišķi tajās jomās, kur varam radīt pievienoto vērtību. Piemēram, tādā jomā kā satelīti mēs daudz ko varam gribēt, bet baidos, ka mūsu valsts iespējas un kapacitāte ir par mazu," klāstīja Garisons.
Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle uzvēra, ka grants aizsardzības jomā strādājošajiem uzņēmumiem īpaši svarīgs ir šajā pandēmijas laikā.
"Epidēmijas laikā daudziem uzņēmumiem samazinās iespējas investēt inovācijā un attīstībā. Lai būtu zīles, ir jāstāda ozols.
Patiesībā šis kopīgais sadarbības precedents palīdz noturēt investīcijas, bez kurām augsti tehnoloģiskus produktus ļoti grūti radīt," teica Egle.
Uzņēmēju interese un dalība AM granta programmā aizvien pieaug. Egle akcentēja, ka līdz kara sākumam Ukrainā investēt drošības aizsardzības produktos varēja atļauties nobrieduši un jau pieredzējuši uzņēmumi.
"Tāpēc ir ļoti liels prieks, ka jauni uzņēmumi, inženieri arī iesaistās šajā Aizsardzības ministrijas grantā. Mēs arī redzam, ka atsevišķi produkti turpina audzēt muskuļus un attīstīties. Piemēram, "Natrix" bezpilota autonomā pārvietošanās sistēma," sacīja Egle.
To izstrādājis uzņēmums SIA "SRC Brasa." Uzņēmuma pārstāvis Kristiāns Brēdermanis stāstīja, ka "Natrix" ir produkts, kuru aizvien var uzlabot un ar katru grantu ir iespēja to pilnveidot. Liek klāt jaunas funkcijas, papildu opcijas, kas produktu padara labāku lietotajiem un gatavu eksporta tirgum.
"Gadiem jau ražojam kaujas ekipējumu, kaujas apģērbus, un faktiski vienā brīdī nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams kāds papildu rīks, nākot klāt dažādiem materiāltehniskiem līdzekļiem, kā šīs visas lietas pārvietot. Un attiecīgi "Natrix" bezpilotu sistēma ir tas rīks, kas atļauj karavīram nest vismaz 200 kg. Tas izmantojams dažādās situācijās – loģistikai, pārapgādei, kaujas atbalstam, kaujas nodrošinājumam," stāstīja Brēdermanis.
Savukārt SIA "Teters" granta programmā attīsta spridzināšanas lādiņu komplektu. Uzņēmuma valdes loceklis Neils Sniedziņš teica, ka uzņēmums piedalījies visos līdz šim izsludinātajos AM grantos.
"Mēs esam piedāvājuši inženiertehniskus produktus, lai traucētu iespējamo pretinieku mobilitāti, lai lēnāk pārvietotos pa Latvijas ceļiem, ja tāda iespēja kādreiz būs reāla. Mēs patlaban esam procesā, ka mums būs pašiem sava ražotne. Nosacījumi ir ļoti stingri, jo tas viss ir saistīts ar sprāgstvielām. Un, jā, šie produkti ir paredzēti arī eksportam," norādīja Sniedziņš.
Viņš teica, ka pasaulē aizsardzības produktu ražošanā konkurence ir milzīga, un, lai ko sasniegtu, viņaprāt, būtu nepieciešams sadarboties ne tikai Latvijas, bet vairāku valstu uzņēmumiem, jo tas prasa vērienīgas investīcijas.
