Latvijas uzņēmēji piesardzīgāk turpina sadarboties ar Grieķiju

Lai arī Grieķijā pastāv ekonomiskas problēmas, Latvijas uzņēmēji negrasās pārtraukt sadarbību ar šo valsti, vēstīts LTV raidījumā „Šovakar”, raksta rus.lsm.lv. Tiesa, zināma piesardzība attiecībās ar Grieķiju ir manāma.

Viena no tādām kompānijām ir „Silvanol”, kas no dabiskām izejvielām ražo medicīniskus preparātus. „Par sadarbību mēs ar partneriem sākām runāt vēl pirms diviem gadiem. Tad vēl neviens nevarēja paredzēt, ka Grieķija būs esošajā situācijā. Visi bija un, starp citu, arī šobrīd ir noskaņoti pozitīvi. Mēs aizvedām pirmo kravu, bez šaubām, par priekšapmaksu. Patlaban nekādu risku mūsu kompānijai nav,” saka „Silvanol” pārstāvis Artjoms Borcovs.

Par to, kā notikusi pirmo preparātu tirdzniecība, kļūs skaidrs augustā. Taču jau tagad tiek gatavota otrā krava.

Ar Grieķiju turpinās sadarboties arī kompānija „Valpro”, kas krīzes nomāktajā valstī strādā jau piecus gadus. Tiesa, tagad darbs notiks citādi. „Patlaban situācija Grieķijā mūs īpaši neietekmē. Sadarbība ar šo valsti ir tikai 0,5% no mūsu apgrozījuma. Patlaban runa ir par neregulāriem pasūtījumiem un nelieliem apjomiem. Turklāt pagājušajā nedēļā mēs nolēmām strādāt, prasot priekšapmaksu,” saka „Valpro” valdes loceklis Aivars Flemings.

Pagājušajā gadā tirdzniecības apjoms starp Latviju un Grieķiju sasniedza 25 miljonus eiro. Visvairāk no Latvijas uz Grieķiju ir eksportēti dažādi mehānismi, elektroaparatūra, lauksaimniecības produkti, vieglās rūpniecības preces, kā arī metāli un to izstrādājumi.

Tiesa, kravu pārvadātāji atzīst, ka kravu skaits ir sarucis. „Šobrīd mēs uz Grieķiju sūtām mazāk mašīnu. Bet domāju, ka tās ir tikai īstermiņa izmaiņas. Visdrīzāk mūsu partneri vienkārši maina apmaksas nosacījumus,” skaidro transporta kompānijas „Vervo” pārstāvis Māris Dreimanis.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš atzīst, ka Latvijas uzņēmējiem ir pieredze, kā rīkoties šādās situācijās. Proti, 1990.gados gūtā pieredze Krievijas krīzes laikā.

Daži Latvijas uzņēmēji no Grieķijas aizgāja jau agrāk, piemēram, „Cēsu alus”. Tiesa, šim lēmumam tolaik bija citi apsvērumi.

Ziņots, ka Grieķijā jau ilgstoši ir ekonomiskā krīze.

Jau vēstīts, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) trešdien saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.

Lai saņemtu jaunu finanšu palīdzību, Atēnām līdz ceturtdienai jāiesniedz komplekss reformu plāns pirms svētdien plānotā Eiropas Savienības valstu līderu samita, un tas būs galīgais termiņš, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un izejas no eirozonas. Avoti vēsta, ka Grieķija piedāvā reformēt nodokļu un pensiju sistēmu, kā arī sola stiprināt un modernizēt valsts ekonomiku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā.

Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti