Šīsdienas konferencē par pieredzi un gatavošanos eiro ieviešanai, savu viedokli par pievienošanos Eiropas Kopējās valūtas zonai pauda ne tikai ekonomisti un finansisti, bet arī politiķi. Tā Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savas uzrunas laikā atkārtoti centās kliedēt sabiedrībā radušos mītus par eiro ieviešanu. Pēc viņa vārdiem, citās valstīs eiro ieviešana nav radījusi strauju inflācijas kāpumu. Tāpat Dombrovskis paudis pārliecību, ka apgalvojumi par mēģinājumiem nopirkt pēdējo biļeti uz grimstošo „Titāniku” jeb grūtībās nonākušo eirozonu arī nav pamatoti, minot kaimiņvalsts Igaunijas piemēru.
Premjers arī prognozē, ka eirozona no pašreizējās krīzes izkļūs spēcīgāka: „Tas, ko mēs pašreiz redzam, ka ar visām šīm ekonomiskās pārvaldības un finansiālās disciplīnas iniciatīvām, kas Eiropā pēdējo gadu laikā pieņemtas, - es domāju, ka eirozona izies no krīzes spēcīgāka nekā tā krīzē ir iegājusi. Tiešām beidzot ir doti efektīvi sankciju un kontroles mehānismi, kas nodrošina, ka eirozonas valstīm pašām ir jāievēro savi noteikumi, jo Māstrihtas kritērijiem nav būtisku problēmu – būtiski bija, ka valstis tos nepildīja.”
Bieži vien diskusijās par eiro ieviešanu tiek uzdots jautājums, vai pievienošanās eirozonai nav sasteigta un kāpēc dalība eirozonā ir jāpanāk jau nākamajā gadā. Kā norāda Igaunijas centrālās bankas vadītājs Ardo Hansons, pašlaik ir pavēries izdevības logs, kurš būtu jāizmanto:
„Protams, ka tas ir suverēns lēmums par izvēlēto laiku, tas ir arī Eiropas varas iestāžu lēmums. Taču iespēju logi te parādās, te aizveras, un, manuprāt, pašlaik ir jāizmanto izdevība. Ir jāpatur prātā, ka gadījumā, ja šī iespēja netiks izmantota tagad, nākamā var rasties pēc ļoti ilga laika.
Piemēram, mēs vēlējāmies pievienoties eirozonai, cik vien ātri iespējams, lai pēc iespējas drīzāk gūtu labumu, bet vēlreiz uzsveru, ka šis ir suverēns lēmums.”
Runājot par saņemtajiem labumiem no Eiropas, Ardo Hansons norādījis, ka ļoti liela nozīme ir Eiropas Savienības līdzfinansējumam. Hansons arī uzsvēris, ka pēc iestāšanās eirozonā Igaunijas inflācijas līmenis ir stabilizējies, bet dzīves līmenis arvien vairāk sāk tuvināties pārējām Eiropas valstīm. Igaunijas centrālās bankas vadītājs arī norāda, ka pirms
un pēc iestāšanās eirozonā Latvijas valdības pārstāvjiem jāņem vērā vairāki faktori: „Jums jau ir piesardzīga un atbildīga fiskālā politika, un ir sasniegts progress strukturālajās reformās. Ir nepieciešams radīt pārliecību, ka šis progress tiks saglabāts, jo nav runa tikai par Māstrihtas kritēriju izpildīšanu kādā noteiktā laikā. Ir jābūt ticamam stāstam par to, ka arī gadu, trīs vai piecus vēlāk mēs joprojām būsim sabalansēti. Tieši šie ilgtermiņa faktori, kas rada ilgtermiņa drošības sajūtu, ir paši svarīgākie.”
Diskusija Saeimā šodien turpināsies un par savu pieredzi eiro ieviešanā stāstīs arī Austrijas pārstāvji, kā arī eksperti no Eiropas Čentrālās bankas.
