Šī joma vēl ir brīva, un zemnieki, kuri gatavojas mainīt saimniekošanas veidu, aicināti pievienoties. Šāda atziņa piektdien, 18.martā, izskanēja Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedru kopsapulcē.
Ceļš uz bioloģisko saimniekošanu nevienam nav bijis īpaši gluds. Bioloģisko pienu sākotnēji pretī gan ņēma, bet lēja kopā ar konvenciālo. Maksāja arī mazāk. Tagad pārstrāde ir dalīta.
Tukuma novada “Geidu” saimniece Gundega Jēkabsone pirms diviem gadiem izteica gandarījumu, ka darbs nav bijis veltīgs, un pircēji veikalā var iegādāties ekoloģisku pienu. Arī šodien viņa atzīst, ka ir izvēlējusies īsto nišu.
"Mēs jūtamies stabili, esam vieni no tiem kurzemniekiem, kas nododam pienu "Tukuma pienam". Viņi maksā pietiekami labu cenu," atzina Jēkabsone.
"Bioloģiskie lauksaimnieki attīsta savas saimniecības un veiksmīgi saimnieko, neskatoties uz to, ka ir krīze piensaimniecībā un citās nozarēs.
Bioloģiskie zemnieki pat nespēj saražot tik daudz, cik ir pieprasījums. Liela daļa, ko viņi saražo, nonāk eksportā, tiek pārdota uz Vāciju, Austriju, Skandināvijas valstīm, pat uz ASV. Lielākā daļa produkcijas aiziet prom no Latvijas," atklāja Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
Aptaujātie zemnieki apstiprina, ka neatkarīgi no reģiona, kurā viņi dzīvo, produkcijai noiets ir.
"Man graudkopībā ar realizāciju problēmu nav. Dodam uz ASV. Mums vairāki zemnieki nodibinājuši kooperatīvu “Biograuds” un realizējam," atzina Salacgrīvas novada bioloģiskā lauksaimniece Lija Jokste.
"Mana saimniecība nodarbojas ar cietes kartupeļu audzēšanu un kartupeļu sēklas pavairošanu. Sadarbojamies ar Alojas ''Starkelsen'' rūpnīcu," klāstīja Varakļānu novada bioloģiskais lauksaimnieks Renārs Eiduks.
Latvijā ir vairāk nekā 3500 bioloģisko saimniecību, pērn tām izteica vēlmi pievienoties vēl 700. Taču tie ir tikai nedaudz vairāk par 5% no visu saimniecību skaita.
"Visā pasaulē ir pieprasīti šie tīrie produkti, kurus ne visas valstis var saražot savu konkrēto augsnes apstākļu dēļ, piesārņojumu dēļ.
Nu mēs esam tanī zonā, kur to var darīt, un tas ir viens no potenciāliem, kurš ir jāizmanto. Nopietni cilvēki pāriet uz bioloģisko saimniekošanu.
Bet tas nav tā, ka šodien es slaucu pienu un nododu to kā konvenciālu produktu, bet pēc divām dienām es nolemju, ka būšu bioloģiskais piena piegādātājs – tas nenotiek. Bet ja par to domā, uz to var aiziet, attiecīgu barību ražojot vai iepērkot," teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība).
Bioloģisko zemnieku nepiepildīts sapnis ir veselīga pārtika katra skolasbērna pusdienu galdā. Eiropas valstīs skolās lielāko daļu pārtikas piegādā bioloģiskie lauksaimnieki – un tā ir garantija, ka bērni ēdīs produktus bez ķīmijas un pesticīdiem. Latvijai tas vēl jāpanāk.
