Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka ar sankcijām vien nepietiks, lai apturētu Krievijas uzbrukumu Ukrainai, jo Putina režīms ir gatavs pieciest ekonomikas problēmas, lai varētu sasniegt savus ideoloģiskos mērķus.

Kazāks spriež, ka sankcijas pret Krieviju ir jāpastiprina, lai vājinātu Krievijas ekonomiku un mazinātu iespējas nākotnē sākt jaunus karus. Bet, lai to izdarītu, Eiropai ir straujāk jāveic izmaiņas savā enerģētikas politikā.

“Mums jābūt spējīgiem atrast jaunus piegādātājus un atteikties no Krievijas energoresursiem, pirms Krievijai ir izdevies atrast jaunus noieta tirgus šiem resursiem,” secina Kazāks.

Arī ekonomists Andris Strazds uzskata, ka pat ar pilnīgu atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes vēl nepietiks, lai piespiestu Putinu apturēt karu Ukrainā.

“Būtu ļoti dīvaini domāt, ka mēs kā kolektīvie Rietumi varam ieviest sankcijas, kas nekavējoties salauztu Krievijas kara mašīnu,” norāda Strazds.

“Viņiem ir pašiem sava degviela. Viņiem ir raķešu krājumi, viņiem ir militārais bruņojums, un, diemžēl jāsaka, viņiem ir arī “lielgabalu gaļa”. Viņiem ir visi galvenie resursi, lai vēl kādu laiku turpinātu,” secina Strazds.

Viņš uzskata, ka Krievijas ekonomika sankciju ietekmi pa īstam sāks izjust tuvāk gada beigām.

Pēc karadarbības sākuma Krievijas rubļa kurss pret eiro un ASV dolāru strauji kritās, bet tagad rubļa oficiālais kurss ir atguvies un gandrīz sasniedzis pirmskara līmeni.

Rietumu eksperti gan norāda, ka Krievijas rublis netiek brīvi tirgots un tā oficiālais kurss vairāk līdzinās “Potjomkina sādžai”.

“Savā mājā tu vari izdauzīt logus, ieslēgt centrālapkuri un izlikties, ka ārā iestājusies vasara. Rubļa maiņas kurss ir izdomāts skaitlis,” norāda Kazāks.