Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Nils Muižnieks gatavos ieteikumus Latvijai

Latvijas Banka samazina IKP prognozi

Latvijas Banka trešo reizi samazina šā gada IKP izaugsmes prognozi – šoreiz līdz 1,4%

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi. Centrālā banka lēš, ka Latvijas IKP šogad pieaugs vien par 1,4%, informē bankā.

IKP izaugsmes prognoze samazināta saistībā ar vājajiem tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem šā gada pirmajā pusē. Tādējādi šī ir jau trešā reize šogad, kad centrālā banka savu IKP izaugsmes prognozi koriģē uz leju.

Latvijas tautsaimniecība atdziest

Latvijas Banka pirmo reizi savu IKP pieauguma prognozi samazināja šā gada martā  – no iepriekš lēstajiem 2,7% līdz 2,3%. Šīs vasaras sākumā centrālā banka atkal koriģēja savu prognozi, lēšot, ka Latvijas IKP šogad pieaugs nevis 2,3%, bet 2% apmērā. Tagad tiek lēsts, ka Latvijas tautsaimniecība šogad pieaugs vēl lēnāk – par 1,4%.

"Uz šo brīdi pieejamie makroekonomiskie rādītāji diemžēl ir apstiprinājuši iepriekš paustās bažas  –

Latvijas tautsaimniecība atdziest. 2016. gads, visticamāk, būs gads ar zemāko izaugsmi kopš krīzes," norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Savukārt 2017. gadā ekonomika varētu augt par 3%, ko noteiks Eiropas Savienības fondu finansēto investīciju projektu – gan būvniecības, gan citu – aktivitātes kāpums, norāda Latvijas Bankā.

Inflācija būšot aptuveni 0%

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP gada izaugsmes temps šā gada otrajā ceturksnī bija tāds pats kā pirmajā ceturksnī – 2,1% sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Savukārt vidējās patēriņa cenas Latvijā saskaņā ar jaunākajiem datiem šā gada augustā saglabājās tādas pašas, kādas tās bija šajā mēnesī pirms gada.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozi vidējā inflācija Latvijā šogad būs 0% līmenī. Vasarā centrālā banka lēsa, ka patēriņu cenas gada griezumā samazināsies par 0,4%. Savukārt martā lēsts, ka inflācija šogad būs aptuveni 0%.

Vienlaikus Rimšēvičs akcentēja, ka ir vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanā. "Priecē, ka kreditēšanas situācija Latvijā ir nokļuvusi jaunā posmā –

kopējais un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis sācis lēni, bet tomēr augt un arī mājsaimniecību kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences."

Tomēr kopumā kreditēšana Latvijā joprojām ir vāja, tautsaimniecības izaugsmes temps nav apmierinošs, konkurētspēja ir zema un strukturālās reformas faktiski nenotiek, noteica Latvijas Bankas prezidents.

Reformām trūkstot politiskās gribas

Savas ātrās palīdzības sirēnas Latvijas Banka turpina darbināt, runājot par reformām veselības aprūpē. Banka paliek pie sava viedokļa, ka tikai finansējuma modeļa maiņa veselības aprūpē ļautu vienādu pakalpojumu saņemt ikvienam, ne tikai maksātspējīgajiem. 

"Redzam, ka pagaidām trūkst politiskās gribas, lai apstākļos, kad katastrofāli trūkst finansējuma veselības aprūpei, pārcirstu Gordija mezglu

un beidzot iedibinātu tādu veselības nozares finansēšanas modeli, kas būtu efektīvs, ilgtspējīgs un nodrošinātu ikvienam cilvēkam pieejamus medicīnas pakalpojumus," noteica Rimšēvičs.

Tāpat Rimšēvics uzskata, ka Veselības ministrija pārāk maz seko līdzi valsts naudas izlietojumam un līgumiem ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Jau ziņots, ka pašlaik ministrija strādā pie dažādu tarifu pārskatīšanas, lai par pakalpojumu maksātu tik, cik tas reāli maksā. Visticamāk, tas nozīmēs arī valsts apmaksātā pakalpojuma groza samazināšanu, jo jau šobrīd tas ir pārāk liels, salīdzinot ar budžeta iespējām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti