Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,6%, liecina CSP apkopotie dati.
Otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.
Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,8% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, bet par 2,1% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem.
Apstrādes rūpniecībā kāpums, būvniecībā – kritums
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pirms gada, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 7,2%.
Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 11%, pārtikas produktu ražošana – par 1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 19%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 26%, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana – par 13%.
Ražošanas apjomi samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 5% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 4%.
Būvniecības produkcijas apjoms 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, samazinājās par 19%.
Būvniecības apjomi samazinājās nedzīvojamo ēku segmentā – par 10% (īpatsvars 42% no visa būvniecības produkcijas apjoma), bet dzīvojamo ēku būvniecība pieauga par 10% (īpatsvars 18%).
Vislielākais kritums par 34% bija vērojams inženierbūvju celtniecībā (īpatsvars 40 % no visa būvniecības produkcijas apjoma). Tostarp ostu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā – par 49%, tiltu un tuneļu būvniecībā – par 41% un autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu, dzelzceļu būvniecībā – par 33%. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 34% un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 13%.
Skaidro ar ES naudas apsīkumu
Bankas "Citadele" analītiķis Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka IKP gada izaugsmes šā gada otrajā ceturksnī nav liels pārsteigums, un, lai gan tā ir salīdzinoši lēna, to nevar uzskatīt par vāju. Lielākās problēmas vērojamas būvniecības sektorā, kur apjomi sarukuši saistībā Eiropas Savienības (ES) fondu naudas apsīkumu.
"Tas parāda, ka ES fondu pārrāvumam ir diezgan liela ietekme uz ekonomikas izaugsmi šogad. Ja mēs to paņemtu nost, tad tur būtu kādi 3%-4% izaugsme," lēsa analītiķis.
Vēl negatīvu ietekmi uz Latvijas IKP izaugsmi atstāja Krievijas noteiktās sankcijas ES precēm un pakalpojumiem, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums.
Āboliņš lēsa, ka apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā kompensēja apjomu kritumu būvniecības sektorā un atstāja pozitīvu ietekmi uz ekonomiku kopumā. "Vēl labi rezultāti redzami tūrismā – pieaug ceļotāju skaits, un tā ir pozitīva tendence, kas jau kādu laiku turpinās," noteica Āboliņš.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) jūnijā ir samazinājusi šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi līdz 2,5%. Prognoze ir sarukusi par 0,5% procentpunktiem.
FM norāda, ka šogad Latvijas ekonomika attīstīsies nedaudz lēnāk nekā pērn, kad IKP palielinājās par 2,7%. Tomēr jau nākamajā gadā IKP palielināsies līdz 3,5%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija prognozēts iepriekš par nākamo gadu.
Latvijas Banka šā gada vasaras sākumā samazināja Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozi – saskaņā ar tās aplēsēm Latvijas IKP šogad pieaugs par 2%. Martā Latvijas Banka jau samazināja IKP izaugsmes prognozi 2016.gadam no iepriekš lēstajiem 2,7% uz 2,3%.
