PVN likmes celšanu par diviem procentpunktiem – no 21% līdz 23% – piedāvājusi Veselības ministrija (VM). Taču, šis priekšlikums, pēc Rimšēviča teiktā, nav atbalstāms. "Tas ir krīzes laika risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
"Latvijā šobrīd nav krīzes. PVN aiztikt un celt vienkārši tāpēc, lai turpinātu notērēt esošajā veidā jaunu naudu, ir pilnīgi nepareizi."
Lai nebūtu jāceļ nodokļi, ir jāveic strukturālās reformas, taču kopš krīzes 2008.gadā šajā ziņā īsti nekas nav noticis. Latvijas Banka pērn mēģinājusi iekustināt diskusiju par nepieciešamajām reformām veselības aprūpes jomā, bet šogad centrālā banka mēģinās runāt par nepieciešamajām strukturālajām reformām izglītības sistēmā, klāstīja Latvijas Bankas prezidents.
"Turpinot celt nodokļus, mēs pasliktinām savu uzņēmēju konkurētspēju, padarām tos faktiski neefektīvus.
Mēs aiztaisīsim tos, kas pēdējie vēl šeit darbojas, un beigu beigās vēl vairāk cilvēku aizbrauks projām," teica Rimšēvičs.
Premjers sacīja, ka priekšlikumu ministrija pauda diskusijās par nodokļu sistēmu, kad tika norādīts uz nepieciešamību mazināt darbaspēka nodokļus. Taču, mazinoties budžeta ieņēmumiem, veselības aprūpi nodrošināt būtu vēl grūtāk, tāpēc VM norādīja, ka jāatrod alternatīvais finansējums. Bet šis priekšlikums par PVN celšanu vēl “ļoti tālu tiks vērtēts”.
Jau ziņots, ka valdība plāno līdz 1.aprīlim sagatavot priekšlikumus nodokļu sistēmas reformai. Pirms tam Pasaules Banka par 300 000 eiro veica pētījumu par Latvijas nodokļu sistēmu, un bankas secinājumus valdība plāno izmantot gan vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu izveidei.
Pasaules Bankas eksperti secinājuši, ka Latvijā ir augsta nevienlīdzība pēc nodokļu nomaksas. Tāpēc viņi iesaka Latvijai ieviest darbaspēka nodokļu progresivitāti 19% zemajām, bet 29% lielajām algām.
