Panorāma

Slovjanskā par tā sauktajiem referendumiem nedomā

Panorāma

“Latvijas gāze” maina norēķinu kārtību

Nākamajam gadam prognozē IKP sarukumu

Latvijas Banka koriģē prognozes: Ekonomika nākamgad stagnēs, cenas kāps straujāk

Latvijas Banka (LB) koriģējusi Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes šim un nākamajiem diviem gadiem. Centrālā banka būtiski pazeminājusi Latvijas 2023. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi, lēšot, ka nākamgad Latvijas tautsaimniecība  stagnēs. LB tāpat koriģējusi inflācijas prognozi, lēšot, ka patēriņa cenas šajā un nākamajos divos gados augs straujāk nekā lēsts iepriekš.

Latvijas Bankas jaunāko, septembra prognožu bāzes scenārijs paredz īslaicīgu recesiju. Augstās energoresursu cenas ir pasliktinājušas nākotnes redzējumu par ekonomisko aktivitāti, taču gada sākuma augstā izaugsme ļauj saglabāt 2022. gada IKP prognozi līdzīgu iepriekš prognozētajam – 3% (jūnija prognoze – 2,9%).

Centrālās bankas eksperti lēš, ka 2023. gada sākumā saglabājoties nelabvēlīgo faktoru ietekmei, nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs. Tādējādi 2023. gada prognoze būtiski pazemināta – līdz –0,2% (jūnija prognoze – izaugsme 2,4% apmērā).

Tāpat kā jūnija prognozēs, Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās gaidāma no nākamā gada 2. pusgada, inflācijai atgriežoties zemākos līmeņos.

Latvijas Banka prognozē, ka 2024. gadā IKP palielināsies par 4,4% (jūnija prognoze – 4,2%).

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
00:00 / 01:01
Lejuplādēt

"Mēs redzam, ka ekonomika pamazām ieslīd recesijā, ekonomika sāk bremzēties, bet nākamā gada vasarā situācijai jāsāk būtiski uzlaboties, un tad mēs no šīs recesijas pavasarī, vasarā pamazām izkāpsim ārā. Nav bažu par ļoti dziļu recesiju. Nudien nē, recesija būs sekla. Valdības pusē kas ir jādara? Ir nepieciešams tiešām pārdomāts atbalsts gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, lai šo enerģijas krīzi pārdzīvotu. Protams, ar to nepietiek. Pats galvenais jautājums, skatoties vidējā termiņā, ir nepieciešamība veikt strukturālas pārmaiņas ekonomikā, lai šo enerģētikas krīzi mēs nepārnestu uz nākamajiem gadiem, nākamajām ziemām un apkures sezonām.

Fiskālais atbalsts ir nepieciešams. Tam ir jābūt ātram, mērķētam, terminētam un arī saprātīgam, lai nekurinātu inflāciju vēl vairāk.

Jo, inflācijai ļaujot iesakņoties, pēc tam no tās tikt vaļā ekonomiski būs dārgāk," norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Centrālā banka paaugstinājusi inflācijas prognozi visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē.

Inflācijas prognozes paaugstinātas līdz 16,9% 2022. gadā (jūnija prognozē – 14,8%), 9,2% 2023. gadā (jūnija prognozē – 7%) un 3,4% 2024. gadam (jūnija prognozē – 2,4%).

Lai gan visai augsta inflācija novērota arī citviet Eiropā, Baltijas valstīs tā ir izteikti liela. Tas tādēļ, ka Baltijā no cilvēku kopējā patēriņa struktūras lielu īpatsvaru veido tēriņi pārtikai, kā arī enerģijai, kurai Baltijas valstīs ir straujāk pieaugušas cenas, kā arī nav samazināti nodokļi, kā to darījušas citas valstis. Arī saistībā ar pārtiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izveidojies inflāciju palielinošs process – šeit ir vērojama ātrāka pārtikas cenu pārnese no globālajiem tirgiem uz vietējo tirgu, proti, uz cenu pieaugumu tiek reaģēts ļoti strauji.

Šajā apkures sezonā daļa iedzīvotāju siltumapgādes izdevumu segšanai plāno izmantot arī savus iekrājumus. Ne visiem tādi ir un šajā kontekstā būtiska loma arī mērķētiem valsts atbalsta pasākumiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Attiecībā uz sabiedrībai sniedzamo atbalstu augsto cenu apstākļos, Latvijas Bankas pārstāvji norādīja, ka tas daļēji ļauj mazināt inflāciju.

Tomēr atbalsta galvenajam mērķim vajadzētu būt nevis mehāniskai inflācijas mazināšanai, bet gan palīdzības sniegšanai, lai pārvarētu grūtības.

"Tas, man liekas, ir daudz būtiskāk – palīdzēt iedzīvotājiem, radīt apdrošināšanu no šokējošiem energoresursu cenu pieaugumiem un atbalstīt tos tiešām vismazāk turīgos, kam šobrīd ir visgrūtāk. Tieši mazāk turīgo iedzīvotāju patēriņā energoresursi un pārtika ieņem ļoti būtisku izdevumu daļu," atzīmēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvijas Bankas speciālistu ieskatā, atbalstu kopējā ekonomikas līmenī nevajadzētu veidot arī pārāk lielu. Tas palielina riskus, ka inflācija saglabāsies augsta ilgāku laiku.

Gaidāmajā apkures sezonā fiskālais atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem būs teju 700 miljoni eiro. Vienlaikus krīzes radītā nenoteiktība varētu raisīt mājsaimniecību piesardzību tēriņos, pieļāva Latvijas Bankā.

Kazāks piebilda, ka Latvijas ekonomika šai energoresursu izmaksu krīzei ir gatavāka dižķibelei 2008.- 2009. gadā, arī bezdarba rādītāji saglabājas salīdzinoši zemi.

Latvijas Bankā uzsvēra, ka jaunākā, 2022. gada septembra Latvijas makroekonomiskā prognoze izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

KONTEKSTS:

Latvijas Banka iepriekš ar ekonomikas attīstības prognozēm nāca klajā šā gada jūnija sākumā, lēšot, ka inflācija un iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā šogad augs straujāk nekā prognozēts iepriekš. Centrālās bankas ekonomisti lēsa, ka patēriņa cenas iepriekš lēsto 9,5% vietā šogad pieaugs par 14,8%, bet nākamgad – par 7% iepriekš prognozēto 3,7% vietā. Savukārt Latvijas IKP izaugsme šajā gadā plānota 2,9% apmērā iepriekš lēsto 1,8% vietā.

Jaunākie statistikas dati par Latvijas ekonomikas attīstību liecina, ka 2022. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas IKP samazinājies par 1%, bet salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pērn pieaudzis par 3%. Gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājies par 6,7%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt