Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP palielinājās par 3,6%.
Izaugsme vērojama 19 nozarēs no 22
2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares izaugsme novērtēta 5,3% apmērā (tajā skaitā augkopībā pieaugums par 11%, bet lopkopībā – par 2,3%). Zivsaimniecības nozares pieaugums bija 3,6%, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē vērojams samazinājums par 7,9%.
Nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā deva sekmīgā darbība apstrādes rūpniecības nozarēs – pieaugums par 8,3% (izaugsme vērojama 19 nozarēs no 22). To būtiski veicināja koksnes un koka izstrādājumu ražošana (pieaugums par 7,7%), kur ievērojams pieaugums (par 18,9%) bija koka izstrādājumu ražošanā (finiera loksnes un koka paneļi, namdaru un galdniecības izstrādājumi, koka tara), savukārt samazinājums par 7,3% zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā.
Būtiski pieaugumi vērojami arī citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanā (12,9%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (19,5%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (42%). Savukārt par 2,2% samazinājās otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana.
Izaugsme par 12% ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē nespēja kompensēt samazinājumu elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 19,3%) un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 10,5%), veidojot pārējās rūpniecības samazinājumu par 12,7%.
Būvniecības nozares apjoma samazinājumu (par 8,4%) ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi, pieaugošās būvizmaksas un saspīlētā politiskā situācija, kas radīja nestabilitāti loģistikas procesos. Samazinājums vērojams visās trijās būvniecības apakšnozarēs:
ēku būvniecība samazinājās par 7,1%, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 15,8% un par 7,7% mazāk veikti specializētie būvdarbi.
Covid-19 infekcijas mazināšanai noteikto ierobežojumu atvieglošana 2022. gada 1. ceturksnī pozitīvi ietekmēja visas trīs tirdzniecības apakšnozares – automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare pieaugusi par 4,2%, vairumtirdzniecība – par 5,5%. Mazumtirdzniecības pieaugumu (par 13%) veicināja nepārtikas preču mazumtirdzniecības kāpums par 20% un pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 2,4%.
Pakāpeniski samazinoties ekonomiskās darbības ierobežojumiem, transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu (par 3%) pozitīvi ietekmēja gaisa transporta pārvadājumi (pieauga 3,3 reizes). Ūdens transporta nozare palielinājās par 13,4%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības - par 4,9%, savukārt samazinājās pasta un kurjeru darbības (par 6,5%), bet sauszemes un cauruļvadu transporta nozares attīstība saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī.
Pārvietošanās, pulcēšanās un epidemioloģisko ierobežojumu mazināšana sekmēja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru pozitīvu attīstību (pieaugums par 83,8%), ko veicināja izmitināšanas nozare – par 97,4%, ēdināšanas pakalpojumu sniegšana – par 80,8%.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 8,6% ietekmēja apjoma pieaugums telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 11,1% un datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,3%, savukārt informācijas pakalpojumi uzrādīja samazinājumu par 0,7%.
Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 3,4% apmērā pozitīvi ietekmēja finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības, kas pieauga par 41,1%. Kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 6,3% un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē par 0,1%.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 16,7% veicināja visas nozares, taču lielākie pieaugumi juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 26,9%) un citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 21,4 %).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares pieaugušas par 19,2% (pieaugums vērojams visās apakšnozarēs).
Vislielāko pieaugumu (2,3 reizes) uzrādīja pēdējos divos gados Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumu visvairāk skartā ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare.
Pieaugumi arī lielākajās apakšnozarēs: ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos – par 13,1%, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 21,1%, bet darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 40,9%.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 1. ceturksnī palielinājās par 15,8%, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.
Mājsaimniecību tēriņi pieaug par 15,3%
2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir palielinājušies par 15,3%. Mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem būtiski ietekmēja mīkstinātie Covid-19 ierobežojumi, un izdevumi attiecīgajās grupās palielinājās par 92% un 50,5%. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) palielinājušies par 12,6%. Pārtikas preču patēriņš, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, palielinājies par 3,3%.
Valsts pārvaldes galapatēriņa izdevumi saglabāja iepriekšējā gada līmeni, palielinoties vien par 0,3%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 1,9%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājās par 11,2% un intelektuālā īpašuma produktos – par 24,6%, bet ieguldījumi mājokļos un citās ēkās un būvēs samazinājās par 8%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 8,6%. Preču eksports palielinājās par 6,8%. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi, kā arī minerālprodukti.
Pakalpojumu eksports palielinājies par 14,5%, kura kāpumu galvenokārt ietekmēja transporta pakalpojumi, datorpakalpojumi un citas saimnieciskās darbības.
Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 15,6%. Preču imports palielinājās par 14,1%, bet pakalpojumu imports – par 24,7%. Preču importā visvairāk tika importēti minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas, bet pakalpojumu importa pieaugumu galvenokārt noteica transporta pakalpojumi, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.
Darbinieku atalgojums pieaudzis par 13,2%
2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 13,2%, tai skaitā kopējā darba alga par 12,8%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 15,3%.
Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās mākslas, izklaides, atpūtas un citu pakalpojumu nozaru grupā – par 29,3%,
informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 17,7% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomās – par 16,7%. Pakalpojumu nozaru grupā kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 15,9%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 23,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 30,3%.