Šogad dalībvalstīm tiks piešķirti 1,6 miljardi eiro. Divos nākamajos gados tiks piešķirti katrā 1,2 miljardi eiro, savukārt 2025. gadā ‑ vēl viens miljards (2018. gada cenās).
Lai aprēķinātu, cik naudas piešķirt katrai dalībvalstij, tika ņemta vērā dalībvalsts tirdzniecības apjoms ar Lielbritāniju, dalībvalsts zivsaimniecība Apvienotās Karalistes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un iedzīvotāju skaits piekrastes reģionos, kas robežojas ar Lielbritāniju.
Īrija būs lielākais ieguvējs absolūtajā izteiksmē – aptuveni miljards eiro. Tai seko Nīderlande (aptuveni 810 miljoni eiro), Francija (aptuveni 670 miljoni eiro), Vācija (aptuveni 590 miljoni eiro) un Beļģija (aptuveni 350 miljoni eiro).
Latvija saņems 10 005 002 eiro.
Finansējumu dalībvalstis varēs lietot, piemēram, uzņēmumu atbalstam, vietējo iedzīvotāju kopienu atbalstam, darba vietu radīšanu vai ES pilsoņu reintegrācijai. No rezerves varēs segt izdevumus, kas radušies no 2020. gada sākuma līdz 2023. gada beigām.
Lai pabeigtu likumdošanas procesu un sāktu līdzekļu izmaksu, “Brexit” korekcijas rezerve ir oficiāli jāapstiprina arī ES Padomei.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, bet līdz pērnā gada beigām spēkā bija pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecās visi ES noteikumi. Taču no 2021. gada 1. janvāra spēkā stājās daudz būtisku izmaiņu.
