Dienas notikumu apskats

Vācija atzīst armēņu genocīdu un sadusmo Turciju

Dienas notikumu apskats

Venecuēla aug politiskā spriedze; cilvēki protestē pret nabadzību un pārtikas trūkumu

Latvija paraksta līgumu par pievienošanos OECD

Latvija paraksta līgumu par pievienošanos OECD

Premjers Māris Kučinskis ceturtdienas, 2.jūnija rītā Parīzē parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, kas plašāk pazīstama ar anglisko saīsinājumu OECD.

Pēc šī dokumenta ratifikācijas Saeimā, Latvijas kļūs par 35. šīs organizācijas biedru. Līguma parakstīšana noslēdz trīs gadus ilgo iestāšanas sarunu procesu, lai gan pirmo reizi vēlmi pievienoties OECD visas trīs Baltijas valstis izteica jau pirms 20 gadiem.

Apsveikuma runas, rokas spiedieni un joki ceturtdienas rītā Parīzē pavadīja līguma parakstīšanu par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzdāvināja OECD ģenerālsekretāram Anhelam Gurijam pildspalvu ar valdības logo, tajā brīdī blakus sēdošais Čīles ārlietu ministrs Heraldo Munjoss pajokoja, ka tas ir pirmais Latvijas ieguldījums organizācijas darbā.

Kučinskis vairākkārt uzsvēra, ka iestāšanās OECD nebija pašmērķis. Tas tika darīts, lai izmantotu organizācijas piedāvātās iespējas. „Mēs darīsim visu, lai maksimāli paņemtu to, ko mēs varam paņemt no dalības šajā organizācijā, un izmantot to mūsu pašu iekšējām reformām, mūsu pašu vajadzībām, lai panāktu vispirms jau straujāku ekonomikas attīstību un tad, protams, arī to, ko saka rekomendācijas – samazināt starpību starp dažādām cilvēku grupām arī atalgojuma ziņā,” teica Kučinskis.

"Bieži ir jautāts, kas notiks pēc tam, kad Latvija iestāsies OECD, ko mēs darīsim tālāk, kāds labums mums no tā būs. Katra uzvara – un šī ir uzvara – ir tikai sākums jaunam darbam un jaunām iespējām," piebilda premjers.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka valdībai tagad ļoti noderētu arī padoms, kā uzlabot nodokļu iekasēšanu. Lai arī tik pat būtiski ir turpināt iesākto sadarbību veselības, sociālās aizsardzības un izglītības reformēšanā.

“Man ļoti patīk viņu darbs. Piemēram, pagājušajā gadā viņi prezentēja mūsu tautsaimniecības pārskatu, kurš, kā varbūt pirmajā brīdī šķita, bija ļoti kritisks, bet ir skaidrs, ka viņi netērē savu laiku, lai slavētu valstis,” sacīja Reizniece – Ozola.

„Viņi tērē savu laiku, lai ieteiktu uzlabojumus jomās, kur viņi tās redz. Ekspertīzes līmenis ir labs, neatkarīgs. Tas nav kādu Latvijas ekspertu vai viedokļu līderu ietekmēts. Manuprāt, tā ir lielākā vērtība, ka vērtējums ir varbūt dažkārt nepatīkami tiešs, bet godīgs. Ja to prot ņemt vērā un izmantot, tad, manuprāt, tas ir viens no lielākajiem ieguvumiem,” pauda Reizniece – Ozola.

Viena no skaļākajām pēdējā laika reformām Latvijā skāra valsts uzņēmumu pārvaldi. Pēc OECD ieteikuma tika atjaunotas valsts uzņēmumu padomes. Tomēr organizācijas ģenerālsekretārs  Gurija vēlreiz pasvītroja, ka šim solim būs jēga tikai, ja padomju locekļi ir neatkarīgi savas jomas profesionāļi ar labu reputāciju.

“Dažreiz nav tik vienkārši atrast cilvēkus, kas atbilst visiem šiem kritērijiem, bet tas ir tā vērts. Tas tiešām ir tā vērts! Tas pavisam maina situāciju. Mēs te nerunājam par to vai kāds valsts uzņēmums būtu jāprivatizē. Tas ir Latvijas lēmums. Bet pārvaldei ir jābūt labai. Manuprāt, tas ir veids kā to sasniegt,” sacīja Gurija. "Dalība OECD ir spēcīgs signāls finanšu sektoram, investoriem, baņķieriem, investīciju fondiem par Latvijas centieniem virzīties uz labāku praksi tādās jomās kā uzņēmumu pārvaldība, investīcijas, konkurence, finanšu tirgi un valsts pārvalde," viņš piezīmēja.

Jau kopš 2010. gada beigām OECD piedāvātās iespējas aktīvi izmanto arī Igaunija. Mūsu kaimiņvalsts ārlietu ministre Marina Kaljuranda ir pārliecināta, ka arī Latvija spēs gan uzklausīt labu padomu, gan arī pati palīdzēt ar savu pieredzi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.

“Tā ir viena no spēcīgākajām domnīcām pasaulē, ja tā var izteikties. Tā specializējas ļoti konkrētos jautājumos ekonomikā, vides jomā, izglītībā un tā tālāk. Tādēļ katra valsts var pati izvēlēties kas tai ir nozīmīgs,” norādīja Kaljuranda.

„Mēs ļoti cieši sadarbojamies reformu jautājumos, attīstības sadarbības jautājumos, dažādos izglītības aspektos. Kopumā mūsu pārstāvniecībā OECD strādā piecu dažādu ministriju pārstāvji. Ir būtiski, ka šī sadarbība nepaliek tikai Ārlietu ministrijas līmenī, bet ir plašāka. Un katrai valstij, katrai ministrijai ir pēc iespējas vairāk jāizmanto piedāvātās iespējas, jo te patiešām ir sanākuši gaišākie prāti,” pauda ārlietu ministre.

Lietuva cer pievienoties šai organizācijai 2018. gadā. Iestāšanās sarunas ar OECD turpina arī Kolumbija un Kostarika.

Iepriekšējā reizē jaunas dalībvalstis, to skaitā arī Igaunija, tika uzņemtas pirms sešiem gadiem.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti