Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Prokuratūra vērtēs LTV valdes konkursa likumību

Latgales zemnieku tīrumus posta migrējošie putni

Latgales zemnieku tīrumus posta migrējošie putni

Tīrumi pavasarī kļūst par vietām, kur barojas migrējošie putni. Tā tiek izpostīti ziemāju sējumi.  Zemnieku cīņas metodes ar putniem ir neefektīvas, savukārt valsts izmaksātās kompensācijas par putnu postījumiem nerisina problēmu, uzskata lauksaimnieki. Izskan viedoklis, ka situāciju var mainīt, atļaujot pavasarī medīt zosis, kā to dara citviet Eiropā.

Graudaudzētāja Andreja Bondāra 60 hektāru lauks šogad ir kļuvis par barošanas vietu migrējošām savvaļas zosīm, un lielākā daļa sējumu ir izpostīta. Pagaidām putnu nodarīto skādi grūti izmērīt naudas izteiksmē, tāpēc, lai noteiktu putnu nodarījumu apjomu un aprēķinātu kompensāciju apmēru, tika pieaicināti apdrošināšanas eksperti.

"Uz lauka sametās zosis pa tūkstotim, vairāk, mazāk, kā kurā vietā. Viņas noēd lapiņas, līdz ar to bojā augu, nenotiek fotosintēze. Man ir grūti pateikt, to lai spriež eksperti, kas apdrošina. Viņi skatīsies un rēķināšot pēc blakus [vietu], kur nav postīti tīrumi, ražām. Nekādā gadījumā man apdrošinātājs nesegs to zaudējumu, ko izdara man daba," pauda Balvu novada z/s “Bērziņi” īpašnieks Andrejs Bondārs.

Vislielākās problēmas Latgales reģionā putni sagādā tieši Balvu un Rēzeknes novada zemniekiem, kuru tīrumi atrodas Lubānas ezera apkaimē. To vidū ir arī lauksaimnieks un agronoms Pēteris Stanka, kurš uzver - salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad putni ir ļoti aktīvi un tas ir saistīts ar lielāku ziemāju daudzumu.

"Zemnieki lieto visādus aizbaidīšanas līdzekļus, redzējāt arī ķekatas, lielgabalu un dara visu kaut ko, bet  to putnu pārāk daudz, viņi ir simtiem un tūkstošiem, un viņi var to lauku pa vienu dienu notīrīt tīru. Gulbji ir tādi, kas izņem pa tīro, arī zosis iet pupu laukos - ka pupām dīgsts ir pacēlies uz augšu, viņi iet burtiski pa vagu un visu to lauku notīra," stāstīja Rēzeknes novada lauksaimnieks, agronoms Pēteris Stanka.

Pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemniekus pieteikties kompensāciju saņemšanai par putnu nodarītajiem postījumiem - pagaidām ir saņemti trīs iesniegumi. Pērn Latgales reģionā putni nopostīja sējumus 90 hektāru platībās, par kuriem kopā tika izmaksāti aptuveni 40 000 eiro. Biedrība “Zemnieku saeima” šādu valsts atbalstu vērtē pozitīvi, taču tās pārstāvji norāda, ka kompensāciju sistēmā pastāv arī virkne problēmu.

"Tā lielākā problēma, piemēram, iepriekšējos gados zemniekiem bija tā, ka summa bija 15 000 eiro trijos gados. Piemēram, zemnieks komercbankā ir ņēmis kredītu un ir prasījis no valsts arī kredītprocentu daļēju atmaksu caur Lauku atbalsta dienestu - bija gadījumi, ka zemnieks vispār nevarēja saņemt nevienu eiro. Otra lieta, cik ilgi valsts budžets kaut ko tādu var paciest? Jo, ja tagad lauksaimnieki konsolidēti pedantiski pieprasīs to kompensāciju, es domāju - budžeta līdzekļi nevarēs to pavilkt," teica biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

Pašlaik kompensāciju summas palielinājušās no 15 000 līdz 25 000 eiro vienai saimniecībai, taču zemnieki ir vienisprātis – problēmu kopumā tas neatrisina. Kā vienu no variantiem zemnieki piedāvā tā saucamo “putnu lauciņu” izveidošanu, kad daļa no platībām ir paredzēta putnu barošanai. "Tajos apgabalos, kas ir ap lielajām ūdenskrātuvēm, kā šinī gadījumā ap Lubānas ezeru, kādos 5% no sējumiem ļaut, lai tie putni ēd. Maksāt subsīdijas, kaut kā to sistēmu ieviest," pauda Rēzeknes novada lauksaimnieks, agronoms Pēteris Stanka.

Tomēr efektīvāku problēmas risinājumu lauksaimnieki saskata atļaujā pavasari medīt zosis, kā to dara citās Eiropas valstīs. Šogad ar šādu priekšlikumu Dabas aizsardzības pārvaldē vērsās arī "Zemnieku saeima".

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti