Latgales lauksaimnieki joprojām aicina atbildīgās institūcijas no ostām tālāko reģionu zemju apstrādātājiem zaudēto kompensēt ar citiem instrumentiem, piemēram, ar piemaksām ceļa izdevumiem.
Rēzeknes novada zemnieks Valdis Zujs tikko kā pabeidzis šīgada sēju divās - sievas un savā saimniecībā. Kopumā apsēti aptuveni 500 hektāri. Viņš ir arī viens no tiem vairāk nekā 90 Latgales lauksaimniekiem, kas ar savu parakstu atklātā vēstulē valdībai un atbildīgajām institūcijām apliecinājis, ka uzskata par netaisnīgām jaunpieņemtās izmaiņas mazāk labvēlīgo apvidu kartējumā, kur nu visa pierobeža ir pielīdzināta pārējai Latvijai un nesaņems vairāk par citām mazāk labvēlīgajām lauksaimniecības zemēm.
Iepriekšējā kartē Latgale pārsvarā bija mazāk labvēlīgo apvidu trešajā kategorijā, arī Vidzemes augstiene, arī daži Kurzemes reģioni bija trešajā kategorijā, bet tagad “visa Pierīga, visa absolūti Kurzeme, visa Latgale, izņemot daļu Vidzemes, visa pierobeža ir atstāta otrajā kategorijā”, stāsta Zujs.
Zujs šobrīd par galveno nevienlīdzības principu jaunpieņemtajos noteikumos uzskata tieši attālumu līdz ostām Kurzemē un Rīgā, kur arī lielākoties nonāk Latgales un pierobežas reģionā izaudzētie graudi.
“Mums tagad visai pierobežai, visai Latgalei, lai tiktu līdz turienei, tonna maksā 15 eiro. 200 hektāru saimniecībai tie ir apmēram 15 000 eiro zaudējumi katru gadu. Jūs saprotat, kādā konkurencē es dzīvoju vietējā tirgū, nerunājot par Eiropas [tirgu],” saka Zujs.
“Ministrijās jābūt cilvēkiem, kas meklē alternatīvos variantus, kā šo lietu sakoriģēt daudz maz līdzvērtīgu Latvijas iekšienē, jo Zemgale mūs nesaprot, mēs, iespējams, arī nesaprotam viņus. Viņi savas lietas argumentē - ka viņiem zemes dārgākas un nomas maksas lielākas. Es to saprotu, bet viņi to lietu kompensē ar ražību, bet kas kompensēs loģistiku, infrastruktūru, tas [mazāk labvēlīgā apvidus maksājums] mums nenosedza pat transporta izmaksas, bet tagad būs vēl mazāk,” skaidro zemnieks.
“Ir sācies jaunais plānošanas periods 2014.-2020.gadam, un skaņošanas procesā mēs maksimāli centāmies panākt tādus maksājumus, kādus mēs varam dabūt lauksaimniekiem, un viens ir šis maksājums teritorijām ar specifiskiem dabas ierobežojumiem, tas aizstāj iepriekšējo mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu,” skaidro Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.
“Iepriekš šis MLA maksājums tika maksāts, balstoties uz sociālekonomiskiem rādītājiem - zemes auglība, iedzīvotāju nomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un šī karte bija pavisam savādāka. Šobrīd šī karte ir balstīta tikai un vienīgi uz temperatūras kritēriju. Paņemot temperatūru, mēs varējām pierādīt komisijai šos specifiskos ierobežojumus vismaz uz 90 procentiem Latvijas teritorijas, un šobrīd, ņemot vērā temperatūru, sadalītas likmes. Lai mazinātu šo spriedzi Latgales reģionā, mēs šīs likmes esam līdzsvarojuši - to otro kategoriju ar trešo kategoriju. No savas puses mēs esam izdarījuši visu, lai zemnieki saņemtu šo maksājumu,” stāsta Jansone.
Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības “Latraps” agronoms un konsultants Latgales reģionā Pēteris Stanka neslēpj, ka Zemkopības ministrija šobrīd mazāk labvēlīgo apvidu jaunajā kartējumā radusi izeju, samazinot starpību starp otro un trešo kategoriju. Tomēr viņš uzsver - lai mazinātu spriedzi un reģionālo nevienlīdzību, šobrīd vēl būtu jāpievēršas transporta kompensāciju jautājuma risināšanai, finansējumu meklējot valsts iekšējā budžetā, jo šobrīd iepirkuma cenu ieguvēji ir tie, kas graudus var nodot pēc iespējas tuvāk vai tieši ostā.
“Vajadzētu atrast iespēju kompensēt par transportu tālākajiem apvidiem - Gulbene, Madona, Jēkabpils un tālāk uz austrumiem, tas varētu izlīdzināt arī nevienlīdzību. Vai viņu to transporta kompensāciju maksātu tieši zemniekiem, vai caur firmām, bet faktiski, lai par vienādas kvalitātes graudu tonnu vienādu cenu saņemtu gan tas, kas strādā Kurzemē, gan tas, kas strādā Zemgalē, gan tas, kas strādā Latgalē,” uzsver Stanka.
Arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele uzskata, ka Zemkopības ministrijai šobrīd būtu jāmeklē kādas rezerves jautājuma risināšanai savā iekšējā budžetā.
“Ja jau maksājumus, es saprotu, mainīt nevar, nu tad varbūt lai Zemkopības ministrija tomēr meklē kādu programmu... Es nesaku, ka tieši tikai Latgalei, arī Vidzemes tālākajiem reģioniem, kas ir pierobežā. Ir jādiskutē ar Zemkopības ministriju,” saka Gendele.
Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāve Liene Jansone uzskata, ka jau šobrīd tiek domāts par to, lai visi reģioni attīstītos vienlīdzīgi, un atsevišķi atbalsta pasākumi jau šobrīd pieejami arī tieši Latgalei.
