Līdz ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD Padomes 11. maijā pieņemto lēmumu uzaicināt Latviju kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti šis iestāšanās process ir gandrīz noslēdzies. Vēl gan atlicis nokārtot dažas formalitātes, lai Latvija kļūtu par 35. OECD dalībvalsti.
Šīs formalitātes šodien notikušajā preses brīfingā skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"). „2. jūnijā Ministru prezidents Kučinska kungs būs Parīzē, lai parakstītu kopā ar OECD ģenerālsekretāru Gurijas kungu pievienošanās līgumu. Tūlīt pēc šī līguma parakstīšanas likumprojekts par ratifikāciju tiks nekavējoties iesniegts parlamentā.
Ceru, ka mums vēl izdosies līdz Jāņiem šīs procedūras pabeigt, bet tas jau ir mūsu Saeimas rokās. Tad līdz ar ratifikācijas dokumenta iesniegšanu Parīzē Francijas valdībai kā depozitārijam Latvija kļūst par OECD 35. dalībvalsti," sacīja Rinkēvičs.
Iestāšanās sarunu gaitā OECD eksperti izvērtējuši Latvijas likumdošanas un politiku atbilstību OECD standartiem un labākajai praksei visdažādākajās jomās. Kopumā šajā procesā saņemti atzinumi no 21 OECD komitejas, pēdējais – pirms nepilna mēneša. Tomēr ārlietu ministrs uzsver, ka ceļš ne tuvu vēl nav galā, drīzāk gluži pretēji – valsts atrodas tā sākumā. „Darīsim visu, lai pārņemtu labāko pieredzi un praksi, kāda šai organizācijai ir, vai tas skartu izglītību, veselību, valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, ekonomikas attīstību," klāsta ministrs.
OECD ģenerālsekretāra vietnieks Duglass Francs pauda, ka Latvijas ieguvumi no dalības OECD būs gan tverami, gan netverami. Piemēram, Latvijas pievienošanās OECD varētu palīdzēt piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo tādējādi potenciālajiem investoriem tiek „raidīts signāls”, ka šeit ir droša un sakārtota uzņēmējdarbības vide.
Tomēr pats galvenais ieguvums ir ekspertīze un iespēja mācīties no labākajiem piemēriem, klāstīja Francs. „Tas patiešām līdzinās lēcienam zināšanu okeānā. Mums ir 500 speciālisti ar doktora grādu, mums ir 2000 cilvēku ar praktisku pieredzi," sacīja Francs."Resursi, kas būs pieejami Latvijai šajā mācību procesā, ir bezgalīgi. Redzot, kā Latvija aktīvi un konstruktīvi darbojās iestāšanās procesā, esmu pārliecināts, ka turpmākajos gados Latvija iegūs maksimumu no savas dalības OECD," pauž Francs.
"OECD dalībvalsts statuss ļaus Latvijai turpināt uzlabot tās politikas veidošanas un procedūras. Nu, jau kā OECD dalībvalsts Latvijai būs pieeja lielam rezervuāram ar OECD ekspertīzēm un padomiem. Tas būtiski palīdzēs reformu īstenotājiem. Zināšanas, kas būs pieejamas Latvijai ir nebeidzamas. Esmu pārliecināts, ka nākamajos gados Latvija iegūs daudz vairāk būdama OECD locekle nekā nebūdama organizācijā," piebilda Francs.
Šīs zināšanas gan nebūs gluži bez maksas. Ārlietu ministrija prognozē, ka Latvijas dalības maksa par bagāto valstu klubu iedēvētajā organizācijā varētu sasniegt aptuveni 2,8 miljonus eiro gadā.
Ziņots, ka Latvijas Ārlietu ministrija trešdien, 12.maijā apstiprināja, ka OECD ir nolēmusi Latviju uzņemt šajā attīstīto valstu klubā.
OECD bieži tiek dēvēts par attīstīto valstu klubu, kas palīdz tas dalībvalstīm pārņemt labāko praksi valsts pārvaldes, veselības aprūpes, sociālas aizsardzības, ka ari citas jomas. Dalība šajā organizācija ir arī labs signāls starptautiskiem investoriem par to, ka šajā valsti ir diezgan droši ieguldīt.
Starp Baltijas valstīm Igaunija ir pievienojusies Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijai 2010. gadā, bet Lietuva vēl strādā, lai izpildītu nepieciešams prasības.
OECD dibināta 1961.gada 30.septembrī kā starpvalstu organizācija, kas ir Māršala plāna sastāvdaļa un idejiskā mantiniece. Par "Māršala plānu" dēvē programmu, ko izstrādāja ASV vairāku Eiropas valstu atbalstam pēc Otrā pasaules kara. Lai efektīvi izmantotu ASV finansiālo atbalstu Eiropas ekonomikas atkopšanai, 1947.gadā izveidota tagadējā OECD priekštece – Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija.
OECD apvieno 34 pasaules attīstītākās valstis, tostarp ASV, Kanādu, Austrāliju, Čīli, Lielbritāniju, Vāciju, Zviedrija un arī 21 Eiropas Savienības dalībvalsti. Iestāšanās sarunas vēl notiek arī ar Kolumbiju un Kostariku. OECD aktīvi sadarbojas ar aptuveni 70 valstīm, kam ir dažādi tautsaimniecības attīstības līmeņi.
Viens no organizācijas pamatuzdevumiem ir globālu ekonomisku jautājumu risināšana, un mums tas dos iespēju saņemt gudrāko pasaules analītiķu ieteikumus visdažādākajās jomās – sākot ar nodokļiem un dažādiem ekonomikas jautājumiem un beidzot ar sociālo nodrošinājumu un izglītību.
Tieši izglītībai OECD pievērš lielu uzmanību un pētījumos par Latviju uzsver lielo nevienlīdzības plaisu visu bērnu iespējās iegūt kvalitatīvu izglītību.
