De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Rīgas brīvostas lēmums par Kundziņsalas pārvadu – karteļa lietas ēnā

Kundziņsalas pārvada būvniecība sašķeļ Rīgas brīvostas valdi karteļa lietas dēļ

Rīgas brīvostas valde šonedēļ nolēma slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar tā dēvētajā “būvnieku karteļa” lietā iesaistītām personām, ziņoja  Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • Rīgas brīvostas valde nolēma slēgt 40 miljonu eiro līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību.
  • “De facto”: uzvarējušās apvienības dalībnieki - SIA “Tilts”, “Binders”, AS “LNK Industries” un kā apakšuzņēmējs – LNK holdinga uzņēmums “Latvijas tilti”.
  • Ar diviem no šiem uzņēmumiem saistītos cilvēkus KNAB aicināja uz sarunu “būvnieku karteļa” lietā.
  • Rīgas brīvosta Konkurences padomei un KNAB jautāja, vai nav šķēršļu līguma slēgšanai.
  • Abas iestādes ostai norādīja - komentārus par to sniegt šobrīd tās nedrīkst.
  • Lēmums par līguma slēgšanu nebija vienbalsīgs.
  • Burovs: Uz aizdomu pamata var apturēt visu būvniecību; mums ir tādi būvnieki, kādi viņi ir.
  • Brīvosta plāno līgumā iekļaut atrunu - tai būs tiesības pārtraukt līgumu, ja konstatēs  potenciālā izpildītāja vainu.
  • Līguma pretinieki brīdina par risku zaudēt ES naudu.

Brīvostas valdes lēmums nebija vienbalsīgs, jo diskusijas izraisīja gan projekta lietderība un izmaksas, gan bažas par iespējamu Eiropas fondu līdzfinansējuma zaudēšanu, ja pierādīsies iepirkuma uzvarētāju dalība kartelī.

Tikmēr līguma slēgšanas atbalstītāji norāda, ka brīvosta no savas puses darījusi visu, lai riskus mazinātu, turklāt jauna konkursa rīkošana nozīmētu kavēšanos, kas arī apdraudētu Eiropas naudas apgūšanu.

Par ieceri būvēt jaunu satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu Rīgas brīvosta stāstījusi jau dažus gadus, un šobrīd jau ir izvēlēti iespējamie būvnieki. Pieteikušās bija divu piegādātāju apvienības, un līgumu Rīgas brīvostas valde pirmdien nolēma slēgt ar to, kas piedāvājusi lētāko cenu – gandrīz 40 miljonus eiro. Tas ir par astoņiem miljoniem vairāk, nekā osta sākotnēji bija paredzējusi.

Rīgas brīvosta oficiāli konkursa rezultātu neatklāj, jo tas vēl neesot paziņots pretendentiem. Tomēr “De facto” zināms, ka uzvarējušās apvienības dalībnieki ir SIA “Tilts”, ceļu būves firma “Binders”, AS “LNK Industries” un kā apakšuzņēmējs – vēl viens LNK holdinga uzņēmums “Latvijas tilti”.

Viens no firmas “Binders” patiesajiem labuma guvējiem ir būvuzņēmējs Armands Garkāns, savukārt “LNK Industries” valdes priekšsēdētājs ir Artjoms Milovs.

Septembra sākumā abiem, tāpat kā daudziem citiem nozares pārstāvjiem, bija jāierodas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā saistībā ar būvnieku karteļa lietu.

Todien uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpām tika atgādāts arī vairākos citos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons. “De facto” jau vēstīja par video, kurā fiksēta Martinsona tikšanās parkā ar Aigaru Meļko, par korupciju notiesāto bijušo “Latvenergo” viceprezidentu, un Kundziņsalas pārvada iepirkuma komisijas vadītāju, Rīgas brīvostas darbinieku Ivo Dubkeviču. Drīz pēc tam Dubkeviču no iepirkuma komisijas sastāva brīvosta atsauca.

“Mēs ar Ivo stāvējām un parunājāmies. Es nācu no friziera vienkārši, mēs satikāmies un runājāmies uz ielas, un ieraudzījām, ka piebrauc Meļko. Es piegāju, sasveicinājāmies abi divi, un tas arī viss,” tagad par tikšanos stāsta Martinsons.

Viņš noliedz, ka būtu runājuši par kādiem infrastruktūras objektiem Rīgas brīvostā: “Nekāds vispār sakars ar brīvostu! Kāds man vispār sakars ar brīvostas pārvaldi? Nekāds! (..) Nekāds sakars man ar brīvostu nav bijis nekad. Es vienkārši pazīstu gan Aigaru, gan Ivo, vienkārši vēsturiski jau arī kādus 20 gadus. Ivo strādāja SEB bankā, kad viņš bija menedžeris, no tiem laikiem.”

Rīgas brīvosta bija vērsusies Konkurences padomē un KNAB, lai jautātu, vai tām par piegādātāju apvienības dalībniekiem nav informācijas, kas radītu šķēršļus līguma slēgšanai.

Abas iestādes ostai norādīja, ka komentārus par to sniegt šobrīd tās nedrīkst.

Rīgas brīvostas valdē četri valdes locekļi pārstāv Rīgas domi, vēl četri – ministrijas. Balsojumā pret Kundziņsalas pārvada būvniecības līguma slēgšanu bija Ekonomikas ministrijas pārstāvis Pāvels Rebenoks, bet atturējās divi domnieki: vicemērs Vadims Baraņņiks (Neatkarīgo deputātu frakcija) un “saskaņietis” Sandris Bergmanis.

Pieci pārējie valdes locekļi atbalstīja uzdevumu Rīgas brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam slēgt līgumu.

''Par'' nobalsojušo galvenais arguments: vēl neesot neviena lēmuma par uzņēmumu vainu, tāpēc apturēt visu, baidoties no šādas iespējas nākotnē, esot nelietderīgi. To uzsver gan Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Džineta Innusa, gan Rīgas mērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”).

“Varbūt šī ir tā smagākā daļa, jo patiesībā mums jebkuru būvniecības projektu varētu skatīt un noraidīt tikai ar šādu argumentāciju. Bet tad ir jāsaprot, vai nu pie mums kaut kas notiek un notiek kaut kāda attīstība, vai arī mēs uz nezināmi ilgu laika periodu pārtraucam jebkuras infrastruktūras būvniecības projektus. Smaga izšķiršanās...” pauda SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Innusa.

Savukārt Burovs norādīja: “Mums visas lielās būvniecības kompānijas ir saistītas ar šo lietu.

Un tāpēc – nu ko mēs gribam? Lai mazā ''sia Maijpuķītes'' būvē tik nopietnus projektus? Mums ir tādi celtnieki, kādi viņi ir.

Es šobrīd bez šaubām gribu pateikt, ka karteļa lieta un iepriekš sarunāta vienošanās starp būvniekiem – tas ir slikti. Bet tai pašā laikā mums nevajadzētu likvidēt būvniecības nozari.”

Rīgas brīvosta tagad plāno līgumā iekļaut atrunu, ka tai būs tiesības pārtraukt līgumu, ja tiks konstatēta potenciālā izpildītāja vaina. No atbalstītājiem skan arī arguments, ka vilcināšanās apdraud projektu, jo tas pilnībā jāīsteno līdz 2023. gada beigām, pretējā gadījumā var zaudēt daļu vai pat visu līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda – 23 miljonus eiro.

Līguma pretinieks Rebenoks uzskata, ka Kundziņsalas pārvads vispār nav Rīgas brīvostas attīstībai svarīgs, un uzsver, ka risks zaudēt Eiropas naudu var iestāties arī tāpat: “Ņemot vērā, ka pēc paša pārvaldnieka lūguma un pēc viņa iniciatīvas bija pieprasīta informācija no tiesībsargājošām iestādēm – gan no KNAB, gan no Konkurences padomes – kontekstā ar karteļa lietu, faktiski šobrīd man ir pārliecība, ka ir ļoti liela varbūtība, ka ostai pašai vajadzēs finansēt visu šo projektu.

Tāpēc ka pie jebkādām aizdomām Eiropas finansējums var tikt nogriezts daļēji vai pilnībā,” norādīja Rebenoks.

Krietni optimistiskāks ir “par” balsojušais Mihails Kameņeckis no Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas: “Ar ietekmi uz procesu no karteļa lietas – tur viss ir kārtībā. Mēs par to padomājām, parūpējāmies, parunājām ar būvniekiem. Nevajag uztraukties.” Vaicāts, vai nav riski zaudēt Kohēzijas fonda naudu un vai viņš to varot garantēt rīdziniekiem, Kameņeckis norāda: “Es varu garantēt, ka nekādu naudu mēs tur nezaudēsim. Cita lieta ir, vai mēs to naudu dabūsim...”

Taču viedokļi par šo līgumu dalās pat “Saskaņas” frakcijā. “Nu, teiksim tā, milzīgs konkurss par 32 miljoniem, divi pretendenti, abi divi dod gandrīz vienādas cenas, un viens no viņiem uzvar. Un gala rezultātā ostai sadārdzinājums gandrīz vai astoņu miljonu apmērā vairāk, nekā tiek projektēts,” sacīja frakcijas deputāts un brīvostas valdes loceklis Sandris Bergmanis, kurš balsojumā atturējās.

Tāpat rīkojās arī vicemērs Baraņņiks: “No vienas puses, tas tilts ir vajadzīgs, it īpaši šajā situācijā, lai stiprinātu ostas kapacitāti.

No otras puses – jā, līdz galam nebija absolūtas pārliecības, ka šis jautājums neradīs vēl vairāk jautājumu pēc tam.”

Starp “par” balsojušajiem ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvošais Viesturs Zeps, kurš Rīgas domē vada “Latvijas attīstībai” frakciju. Gan domi, gan būvniecības sektoru pēdējā laikā tricina korupcijas skandāli, taču šai iepirkumā Zeps neko aizdomīgu neesot manījis: “Nē, no šīm lietām es tādā ziņā esmu distancējies. Un tas viss, kas ir saistīts ar to iepriekšējo sižetu, ja es pareizi saprotu, tad tur ir jau tiesībsargājošās iestādēs attiecīgie pretpasākumi veikti, un es tik labi nepazīstu tur ne vienu, ne otru, vispār nepazīstu. Šeit nekādas tādas šķobīšanās vai ietekmēšanas iespējas, nezinu, manā virzienā nav.”

Ekonomikas ministrijai janvārī valdībā jāiesniedz rīcības plāns publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Viena no jau apspriestām idejām – paredzēt likumā iespēju izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja pasūtītājam ir pietiekams pamats aizdomām, ka piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti