Projekta “Rail Baltica” virzību lielā mērā līdz šim ir aizēnojis vairāku viedoklis, ka projekts galvenokārt nodrošinās tikai pasažieru pārvadājumus, un tam nav sagaidāms liels kravu apgrozījums. Galvenokārt šādu viedokli ir veicinājis fakts, ka vēsturiski kravu pārvadājumus Latvijā ir nodrošinājis Krievijas kravu tranzīts virzienā no austrumiem uz rietumiem.
Tomēr šobrīd, tuvojoties projekta realizācijas uzsākšanai, ekspertu vidū aizvien vairāk nostiprinās viedoklis, ka ir pāragri “Rail Baltica” projektu vērtēt kā neperspektīvu no kravu viedokļa. Pirmkārt, kā uzsver eksperti, līdz šim praktiski neviena no Eiropas valstīm nav mērķtiecīgi centusies attīstīt dzelzceļa pārvadājumus. Piemēram, no Skandināvijas uz Centrāleiropu, bet situācija var mainīties, jo projekts kļuvis interesants arī Ķīnai.
Otrkārt, dzelzceļa līniju pievilcīgumu kravu pārvadājumiem var uzlabot arī Eiropas Savienības politika, kura paredz veicināt autokravu pārcelšanu uz videi draudzīgāku transportu – jūras pārvadājumiem vai dzelzceļu.
Atsevišķas aplēses arī liecina – lai gan pēc pārvadāto kravu tonnu apjoma “Rail Baltica”, iespējams, arī nesasniegs esošā dzelzceļa tīkla noslodzi, “Rail Baltica” līnijai var izdoties piesaistīt vairāk kravu ar augstāku pievienoto vērtību.
