Dienas notikumu apskats

ES valstu līderi apstiprina Asociācijas līgumu ar Ukrainu

Dienas notikumu apskats

ES paraksta vienošanos par vairāk nekā 100 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu Ukrainai

Koalīcija tā arī nevienojas par nodokļiem; komisija atbalsta 15% un 12% «mikronodokli»

Koalīcija tā arī nevienojas par nodokļiem; komisija atbalsta 15% un 12% «mikronodokli»

Koalīcijas partijas arī dienu pirms izšķirošā Saeimas balsojuma par izmaiņām nodokļos nav spējušas atrast kompromisu. Kompromisu, tiesa ar opozīcijas atbalstu, gan izdevies panākt Saeimas atbildīgajai komisijai, nosakot, ka nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa likme palielināsies līdz 15%. Savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme nākamgad būs 12%. 

Koalīcijas partija “Vienotība” vēlas minimālo sociālo iemaksu ieviešanas termiņu pārcelt no nākamā gada sākuma uz 1. septembri, taču premjers Māris Kučinskis ( Zaļo un zemnieku savienība) uzstāj, ka no minimālajām sociālajām iemaksām ir jāatsakās pilnībā. Tādēļ otrdien, 20.decembrī, Saeimas sēdē atkal izšķirošas būs opozīcijas balsis.  

Pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja premjera Kučinska priekšlikumus atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām un mikrouzņēmumu nodokli palielināt līdz 15% no apgrozījuma. “Vienotība” balsojumos atturējās, taču atbalstam pietika ar opozīcijas balsīm – sociālo iemaksu atcelšanu atbalstīja visas opozīcijas partijas, savukārt “Saskaņa” un “No sirds Latvijai” balsoja arī par mikrouzņēmumu nodokļa celšanu.

Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un “Vienotība” kompromisu meklēja pēdējā koalīcijas sadarbības padomes sēdē pirms izšķirošā balsojuma, taču tas nav izdevies, jo “Vienotība” nevēlas pilnībā atteikties no obligāto minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.

“Kaut man likās, ka mēs esam ļoti tuvu kompromisa risinājumam attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli, bet šī ir vienīgā pretruna, kas mums ir palikusi, tātad - atcelt vai pārcelt šo pirms gada izstrādāto [likumu par minimālajām sociālajām iemaksā],” atzina premjers.

“Mēs nevaram piekrist, ka tas [likums par minimālajām sociālajām iemaksām] tiek pārcelts, jo joprojām paliks šīs izņēmuma kategorijas un ne to no mums gaida,” paziņoja Kučinskis.

Viņš norādīja, ka risinājumu sociālā nodrošinājuma jautājumā valdība varētu izstrādāt līdz maijam. Tomēr “Vienotības” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzskata, ka tik un tā no minimālajām sociālajām iemaksām atteikties nedrīkst.

“To cilvēku, kas iet pensijā, kļūst arvien vairāk, to, kas ieiet darba tirgū, kļūst arvien mazāk. Tātad saņēmēju loks paplašinās, maksātāju loks – samazinās. Šobrīd nav fundamentāla, precīza atbilde uz to, kādā veidā mēs garantējam, tajā skaitā esošajiem pensionāriem, nākotnē šīs sistēmas stabilitāti, jo uzkrājumi pēc diviem gadiem sāks samazināties,” pauda Smiltēns.

Tikmēr komisijas deputātu atbalstītais ierosinājums paredz, ka 12% mikrouzņēmuma nodokļa likme būs izņēmums uz vienu gadu mazajiem uzņēmumiem. Pārējiem mikrouzņēmumiem nodokļa likme no nākamā gada būs 15%.  “Vienotība” balsojumā komisijā atturējās,  jo uzskata, ka nevar atteikties no līdz šim piedāvātās sistēmas, ja nekas  netiek piedāvāts vietā.

Priekšlikums guva arī lielākās opozīcijas partijas “Saskaņa” komisijas deputātu atbalstu, tomēr, kā norādīja partijas “Saskaņa” pārstāvis Igors Pimenovs, par savu galīgo nostāju frakcija lems pirms Saeimas ārkārtas sēdes.

Igors Pimenovs: Par 12% un 15% mikrouzņēmuma nodokļa likmēm

    Viņš uzsvēra, ka komisijas atbalstītais priekšlikums ir kompromiss un 12% likme mazākajiem mikrouzņēmumiem tomēr ir labāk nekā 15% likme. Bet, kas būs 2018.gadā, - “dzīvosim, redzēsim, notikumi Saeimā un valstī mainās ātri, ceru, ka mēs pagūsim vēl to arī pārskatīt atkārtoti”, sacīja Pimenovs. 

    Valdība ir stabila

    Lai gan ZZS un Nacionālā apvienība neatbalstīja “Vienotības” piedāvājumu pārcelt minimālo sociālo iemaksu ieviešanu uz nākamā gada 1. septembri un līdz tam dot mikrouzņēmumiem iespēju pašiem izvēlēties starp lielāku apgrozījuma nodokli vai sociālo iemaksu veikšanu, Smiltēns uzsvēra, ka “Vienotība” valdību negāzīs.

    “Šobrīd, redzot šo nodokļu haosu, mēs negribam nekādā gadījumā pievienot tam vēl kaut kādu politisku nestabilitāti. Tas būtu absolūti bezatbildīgi. Līdz ar to par valdības stabilitāti nav diskusiju šobrīd,” uzsvēra Smiltēns.

    Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš tikmēr piekrita, ka jāmeklē veidi sociālā budžeta palielināšanai, tomēr „nacionāļi” par gana labu atzinuši premjera piedāvājumu, jo 70% no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumu nākamgad nonāks sociālajā budžetā.

    “Mēs esam arī runājuši ar nevalstiskajām organizācijām, un, kā jau ir zināms, arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Darba devēju konfederācija ir paudusi atbalstu šādam risinājumam, līdz ar to mēs šobrīd atbalstam šo piedāvāto risinājumu,” sacīja Bērziņš.

    Saeima galīgajā lasījumā izmaiņas nodokļos skatīs jau otrdien.

    Jau ziņots, ka Saeima 15.decembrī sāka skatīt premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) rosinātās izmaiņas nodokļos - nākamgad tomēr neieviest minimālās sociālās iemaksas, bet celt mikrouzņēmuma nodokli.

    Saeima vēl 2015.gadā pieņēma likumu, kas paredzēja ieviest minimālo sociālo nodokli – 75% no minimālās algas 2017.gadā un 100% no minimālās algas 2018.gadā pat par tiem darbiniekiem, kas saņem mazāk nekā minimālo algu. Taču skaļi protesti pret to sākās tikai šogad rudenī, un premjers decembra sākumā, divas nedēļas pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas, nolēma no šīs domas atkāpties.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti