Trīs nedēļas Ķīnas valdība ir mēģinājusi apturētu akciju krišanos tās finanšu tirgos. Un brīdī, kad valdībai jau šķita, ka tā ir spējusi novērst lielākos draudus, sākās īstā vērta. Pirmdien, 27. jūlijā, Šanhajas biržā akciju vērtība samazinājās par 8,5%. Tas ir ļoti daudz. Kopējie pēdējā laika zaudējumi sasniedza četrus triljonus ASV dolāru.
“Investori bija satraukti par baumām, ka valdība varētu pārtraukt dažādus ekonomikas atbalsta pasākumus, kas radītu akciju cenu kritumu,” komentē Singapūrā esošā uzņēmuma „IG Asia” analītiķis Bernards Auvs un piebilst: „Tādēļ viņi gribēja tikt vaļā no akcijām, pirms to vērtība strauji samazināsies”.
Intervijā starptautiskajam televīzijas kanālam “Bloomberg” viņš pieļāva, ka dramatiskais kritums Ķīnas finanšu tirgos bija saistīts ar nervozitāti un baumām. Arī turpmāk Ķīnas investori varētu būt ļoti tramīgi. „Ir dabiski, ka vairāki Amerikas uzņēmumi ir satraukti par Ķīnas ekonomikas izaugsmi. Mēs esam jau redzējuši, ka atsevišķu lielu uzņēmumu vadība atzīst - Ķīnas lēnā izaugsme ietekmē viņu peļņu. Tādēļ tuvākajos mēnešos finanšu tirgi ārkārtīgi jūtīgi izturēsies pret jebkuru informāciju medijos vai datiem par Ķīnas ekonomiku,” norāda Auvs.
Tikai 15% no investoriem ir finanšu profesionāļi. Pārējie ir pensionāri vai pirmspensijas vecuma cilvēki, kuri iegulda savus mūža iekrājumus, cerot kaut ko nopelnīt. Tādēļ akciju cenu samazināšanās viņiem sāpīgi sit pa kabatu, jo sarūk viņu iekrājumi. Tie varētu būt aptuveni 40 miljoni cilvēku.
“Citigroup” analītiķis Pīters Oszags uzskata, ka tirgus nestabilitāte var radīt plašākas problēmas arī Ķīnas valdībai. “Augsta līmeņa valdības amatpersonas līdz šim gandrīz vai lielījās ar straujo finanšu tirgu izaugsmi. Tas kļuva par īstu simbolu. Tā ir problēma, jo cilvēki tagad var sākt apšaubīt Ķīnas vadītāju autoritāti,” uzsver Oszags.
Daži analītiķi uzskata, ka Ķīnas akciju tirgus jau sen esot bijis atrauts no realitātes un jaunākais kritums ir tikai veselīga korekcija, atgriešanās pie realitātes.
Proti, Ķīnas ekonomika ir samazinājusi savus attīstības tempus, tādēļ akcijām nebūtu pamata augt tik strauji, kā līdz šim. Bet Ķīnas finanšu tirgu lielā mērā kontrolē valdība, kas līdz šim lika lieliem spēlētājiem pirkt, nevis pārdot akcijas.
Arī Ričards Hāss, kurš vada ietekmīgo Amerikas nevalstisko organizāciju ar nosaukumu “Starptautisko attiecību padome”, uzskata, ka Ķīnas valdībai būtu nopietni jādomā, ko darīt tālāk.
“Panikai ir pamats. Paskatīsimies uz kopējo ainu: Ķīnas Komunistiskās partijas un esošās valdības liktenis lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai tā spēs arī turpmāk katru gadu nodrošināt strauju ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeņa uzlabošanos. Bet tie laiki ir pagājuši,” uzsver Hāss.
„Tādēļ jautājums tagad ir: uz kāda pamata turpmāk var balstīties šī partija? Un atbilde ir, ka viņi to īsti nezina. Finanšu tirgi, kuros iegulda plašs iedzīvotāju skaits, īsti nedod cerēto atdevi. Tā ir nopietna problēma,” uzsver finansists.
Tomēr ne visi ir šādās domās. Briselē bāzētā Eiropas Starptautiskās politiskās ekonomikas centra direktors Hosuks Lī-Makijama uzskata, ka Ķīnā politiskai nestabilitātei diez vai būtu pamats.
“Es domāju, ka Ķīna ir diezgan veiksmīgi spējusi pielāgoties jaunai situācijai. Un pat ja sāktos dziļa finanšu krīze, viņiem rezervē ir diezgan daudz naudas, lai veiktu jebkādu banku reformu, kas varētu būt nepieciešama. Tādēļ es neredzu ne mazāko politiskās nestabilitātes risku,” klāsta Lī-Makijama.
„Vēl viena interesanta detaļa slēpjas tajā, ka vairums Ķīnas banku pieder valstij. Tādēļ valsts ne tikai nodrošina finanšu tirgus uzraudzību un kontroli, bet kontrolē arī tā spēlētājus. Līdz ar to mēs runājām par situāciju, kurā pārsvarā valstij piederošās bankas lielākoties aizdod naudu valsts vai pašvaldības uzņēmumiem. Būtībā tas ir apburtais loks,” saka Lī-Makijama.
Visbeidzot, ir skaidrs, ka Ķīnas ekonomikas problēmas var atsaukties arī uz pārējo pasauli. To jau tagad jūt Eiropas eksportētāji ļoti dažādās jomās, pat piensaimniecībā. Tomēr dramatiskus scenārijus Lī-Makijama pagaidām neparedz.
“Ķīnas ekonomika ir ļoti integrēta pārējās pasaules ekonomikā. Atcerēsimies, ka tas ir Eiropas lielākais eksporta tirgus gan pakalpojumu, gan preču ziņā. Tas ir īpaši svarīgi tādām valstīm kā Vācija, kur eksportam ekonomikā ir liela nozīme,” norāda Lī-Makijama. „Tomēr eiropiešiem nepieder liels akciju skaits Ķīnas uzņēmumos. Tādēļ tiešā ietekme būs diezgan neliela. Bet kopumā pasaules izaugsmes prognozes šogad, visticamāk, nāksies nedaudz koriģēt uz leju,” viņš vienlaikus atzīst.
To, kāda būs jaunā Ķīnas realitāte turpmākajos gados šobrīd ir grūti pateikt. Droši zināms ir tikai tas, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā par visstraujāk augošo ekonomiku pasaulē kļuva Indija, atstājot Ķīnu otrajā vietā.
