Krustpunktā

Valsts drošība un aizsardzības politika. Studijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Krustpunktā

Žurnālisti par infekciju Siguldas bērnudārzos, pašvaldībām, sabiedrisko mediju finansējumu

Kādas pārmaiņas gaida būvniecības nozari Latvijā?

Kādas pārmaiņas vajadzīgas būvniecības nozarē?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Publiskajos iepirkumos izvirzītās prasības būvniekiem bieži nav samērīgas, tādēļ konkursos uzvar vieni un tie paši lielie uzņēmēji. Tāpat arī ģenerāluzņēmēji neuzrauga, vai apakšuzņēmējiem tiek samaksāts. Šādas problēmas ceturtdien Latvijas Radio "Krustpunktā" akcentēja diskusijas dalībnieki.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile situāciju, kad konkursos uzvar tikai lielie uzņēmēji, bet mazākie vienmēr pilda apakšuzņēmēja lomu, nodēvēja par kastu sistēmu. Viņai piekrita Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, sakot, ka nav izvērtēts, vai izvirzītās prasības ir samērīgas. Diskusijā tika skaidrots, ka prasības iepirkumos mēdz būt nereālas - gan laika posms, kurā darbi jāpaveic, gan prasītais uzņēmuma nodrošinājums. Tas arī palielinot iepirkuma cenu un to, ka mazāk uzņēmēju var pretendēt.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa gan norādīja, ka variants, kurā pasūtītājs izvēlas ģenerāluzņēmēju, kas uzņemas risku un atbildību, viņasprāt, nav slikts.

Tajā pašā laikā Zariņa atzina, ka lielāka konkurence ir vajadzīga. To, viņasprāt, varētu panākt, piemēram, lielākos iepirkumus sadalot mazākās daļās. Iepirkumu prasībām vajadzētu būt samērīgām pret objektu, ko pasūta, lai pēc iespējas vairāk uzņēmēju var piedalīties konkursā. Tad arī cena būtu konkurētspējīgāka.

Valantis pievērsa uzmanību vēl kādai problēmai - lai būtu konkurence, jāpanāk situācija, ka apakšuzņēmējiem nav iespējams nesamaksāt par padarīto darbu. Gaile viņam piekrita, sakot, ka pašlaik pasūtītājs nekontrolē, kas notiek zemāk ķēdē.

Valantis pieļāva, ka risinājums ar nesamaksāšanu apakšuzņēmējiem varētu būt sekojošs: augstāk ķēdītē esošajiem netiek samaksāts, kamēr viņi nav atskaitījušies, ka samaksājuši saviem apakšniekiem. Arī Gaile uzsvēra, ka ģenerāluzņēmējam būtu jāzina visi ķēdītē iesaistītie, bet tas pašlaik netiek prasīts.

Gaile arī vērsa uzmanību uz kādu tendenci, kas raksturīga ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā - galvenais ir konkurss kā process, nevis kā rezultāts. "Iepirkumam jābūt ar stratēģisku mērķi, jāsasniedz kāds konkrēts rezultāts. (..) Ja ir nesakarīgs rezultāts, tad nav bijis normāls konkurss," skaidroja Gaile. Viņa norādīja, ka, iespējams, trūkst kompetences un speciālistu nepieciešams izglītot par iepirkumiem. Specializēti mācību kursi par iepirkumiem esot vairākās augstākās izglītības iestādēs.

LTRK valdes locekle Zariņa piekrita, ka arī redz Latvijā šādu problēmu iepirkumu jomā, ko vajadzētu labot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti