ĪSUMĀ:
- Mikroautobusos Jūrmalā trešdaļa pasažieru biļetes nav ņēmuši.
- Liepājas Autobusu parks pārkāpumu atzīst, bet saka, ka tā dara visi.
- Kopumā biļetes nepaņemšana valstij varētu izmaksāt 6 miljonus eiro gadā.
- Pārkāpumi atklāti arī citiem Pierīgas pasažieru pārvadātājiem, kuriem uzdots laboties.
Lai mazāk dublētu pasažieru pārvadājumus ar vilcieniem un ņemot vērā lielo reisu skaitu, gada sākumā Autotransporta direkcija samazināja autobusu reisu skaitu uz Jūrmalu. Savulaik pasažierus tur pārvadāja "Rīgas taksometru parks", taču ar konkursā piedāvāto cenu tas nespēja savilkt galus, skaidro direkcijā. Tāpēc maršrutus pārņēma Liepājas Autobusu parks. Tomēr tad līdz ar pasažieru sūdzībām izgaismojās fakts, ka šajos maršrutos ilgstoši notikusi krāpšanās – cilvēki par braucienu ir maksājuši, taču biļetes pretī nav dabūjuši.
"Kaut kāds pacietības mērs arī mums ir, tādēļ arī valde lēma par līguma laušanu. Sabiedriskā transporta padomei ir gala vārds. Viņi nolēma, ka tomēr dos pārbaudes laiku ar konkrētiem uzdevumiem, kas ir jāizpilda," stāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Liepājas Autobusu parkam uzdota virkne pienākumu. Pirmkārt, līdz oktobrim visos mikroautobusos ieviest iespēju norēķināties ar bankas karti, tādējādi mazinot skaidras naudas apriti. Otrkārt, ir jāpārskata soda mēri par braukšanu bez biļetes – pašreizējais sešu eiro sods cilvēkus ļoti nebaida, jo kontrole iekāpj reti, tādējādi sešu eiro sods pa retam atmaksājas ar braukšanu bez biļetes. Treškārt, līniju vēl vairāk kontrolēs Autotransporta direkcija.
Liepājas Autobusu parka vadītājs Leonīds Krongorns līdz pārbaudes laika beigām novembrī ir gatavs laboties.
"Es nenoliegšu, ka mums ir biļešu tirdzniecības pārkāpumi, bet tie ir visā Latvijā.
Paskatieties Autotransporta direkcijas mājas lapā par saņemtajā dotācijām. Jūs redzēsiet, ka mums ir vienas no zemākajām dotācijām valstī starp pārvadātājiem. Un tas liecina par mūsu spēju savākt biļešu ieņēmumus no pasažieriem," teica Krongorns.
Autotransporta direkcijas šefs Godiņš gan uzsver, ka Liepājas kompānijas rīcībā konstatēts - 30 procenti biļešu ieņēmumi nonākuši šoferu kabatās. Vidējie tā sauktās ēnu ekonomikas rādītāji valstī gan ir mazāki.
Godiņš skaidroja, ka zaudējumi valstij varētu būt ap 6 miljoniem eiro. Šāds aprēķins sanāk, ja ir 30 miljoni pārvadātu pasažieru gadā, brauciens maksā 2 eiro vai 2,50 eiro un biļeti nepaņem 10 procenti pasažieru.
Drīzumā direkcija varētu bargi vērsties arī pret citiem pārvadātājiem, kam pasažieru realitātē ir daudz, bet ieņēmumu nav, tāpēc tēriņi jādotē valstij. Tagad valsts sedz jau pusi no pārvadāšanas izmaksām.
Pēc Godiņa teiktā, pārkāpumi konstatēti vēl vairākos uzņēmumos Pierīgā. Konkrētus uzņēmumu nosaukumus gan viņš neatklāj. Līdzīgi kā Liepājas Autobusu parkam tiem jāizpilda konkrēti pienākumi, lai biznesu varētu turpināt.
Autotransporta direkcija uzskata, ka sabiedrības godaprāta vairošanos sekmējusi arī informatīvā kampaņa ar aicinājumu neapzagt pašam sevi - proti, ņemt biļetes. Skaitļi rāda, ka pēdējo septiņu gadu laikā šā gada pirmajos sešos mēnešos pasažieru skaits nav sarucis. Citus gadus kritums bijis trīs līdz pieci procenti. Pēdējos trīs mēnešos statistika bijusi jau ar pozitīvu zīmi, ja rēķina maksājošos braucējus.
KONTEKSTS:
Autotransporta direkcija iepriekš bija nolēmusi lauzt līgumu ar trīs pārvadātāju apvienību, ko veido Liepājas autobusu parks, akciju sabiedrība "Nordeka" un "Rīgas taksometru apvienība". Uzraugošā iestāde viena pārvadātāja - Liepājas Autobusu parka darbībā bija konstatējusi sistemātiskus pārkāpumus.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" eksperimentā iepriekš pārliecinājās, ka Ainara Šlesera un Andra Šķēles radiniekiem piederošajā kompānijā Liepājas Autobusu parks vairākos reisos oficiālajās atskaitēs pazūd pat teju puse pasažieru.
