Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Sezonas noslēgums»

«Liepājas autobusu parka» vairākos reisos atskaitēs pazūd teju puse pasažieru

Ainara Šlesera un Andra Šķēles radiniekiem piederošajā kompānijā "Liepājas autobusu parks" vairākos reisos oficiālajās atskaitēs pazūd pat teju puse pasažieru, par to eksperimentā pārliecinājās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Medijos daudz runāts par to, ka ar biļešu neizsniegšanu starppilsētu autobusos nereti grēko šoferi, un bieži biļetes neprasa arī paši pasažieri. Lai par to brīdinātu, Autotransporta direkcija šogad maijā sākusi īpašu kampaņu "Neapzodz sevi – ņem biļeti". Šādi plakāti izlīmēti autobusos, cilvēki arī tiek aicināti ziņot par neapzinīgiem šoferiem, bet, vai tas dod rezultātu?

Atsevišķi reisi izceļas ar milzīgām atšķirībām

Par "Aizliegtā paņēmiena" eksperimentu

Eksperimenta būtība: vienu nedēļu braukāt maršruta Rīga – Sloka mikroautobusā dažādos laikos, skaitīt pasažierus, kas to ir izmantojuši, un tālāk šos datus salīdzināt ar tiem, ko "Liepājas autobusu parks" oficiāli ir iesniedzis Autotransporta direkcijai (maršrutus apkalpojošās firmas tiek izvēlētas konkursa kārtībā, un kurš katrs pasažierus nedrīkst apkalpot).

Biļete vienā virzienā maksā 2,05 eiro. Ik dienu kopā – turp un atpakaļ ir vairāk nekā 100 reisu. LTV raidījuma žurnālisti kopumā brauca 14 reizes – katru dienu turp atpakaļ, dažādos laikos.

Lai to pārbaudītu, LTV raidījums veica nelielu eksperimentu maršrutā Rīga – Sloka, ko ar mikroautobusiem apkalpo "Liepājas autobusu parks".

 

LTV eksperimentā pārliecinājās, ka ar daļu reisiem viss ir kārtībā, daļai atšķirības ir minimālas, taču vairāki reisi izceļas ar milzīgām atšķirībām.

Ja, piemēram, reāli brauc 37 cilvēki, bet oficiālajā atskaitē figurē tikai 22, neizsniegtajās biļetēs "pazuduši" 15 cilvēki.  Naudas izteiksmē:  vairāk nekā 30 eiro, un tas ir tikai viens reiss. Protams, ne visi brauc pilnu reisa garumu un ne par pilnu cenu, bet tomēr šofera ieguvumi varētu būt vērā ņemami, secina LTV raidījums.

"Šinī gadījumā pats uzņēmums īpaši zaudētājs nav lielā mērā. Kāpēc? Tāpēc, ka tā daļa naudiņas, ko samaksā pasažieris kabatā šoferim, tā nonāk šoferim, viņam līdz ar to lielāki ieņēmumi, bet tā nauda kas nenonāk caur kases aparātu un caur biļeti ieņēmumos, to naudu samaksā valsts par neieņemtiem attiecīgi ieņēmumiem jeb nepietiekamiem ieņēmumiem," sprieda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

LTV raidījums norāda, ka "Liepājas autobusu parks" gan nav nekāda kaktu firma, bet lielākais starppilsētu pasažieru pārvadātājs valstī. Apkalpo 88 līnijas, un kopā viena gada laikā pārvadā vairāk nekā 12 miljonus. Turklāt mīnusus, ko tam rada oficiālu pasažieru trūkums, uzņēmumam kompensē valsts, un no biļešu neizsniegšanas pats uzņēmums liels zaudētājs nav.

Uzņēmums: problēma ir zināma, ar to cīnamies

Kompānija "Liepājas autobusu parks" daļēji pieder Liepājas domei – 34%. Bet pārējo daļu lielākie akcionāri ir bijušo politiķu Andra Šķēles un Ainara Šlesera radinieki: sieva Kristiāna Lībane Šķēle, meita Anete un Madara Šķēle, sieva Inese Šlesere, dēli Edvards un Ričards Šleseri. 2016.gadā ar desmit miljonu apgrozījumu uzņēmums nopelnīja 620 000 eiro.

AS “Liepājas autobusu parks”valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns, jautāts, vai šī problēma ir zināma, norādīja: "Sāksim ar to, ka jautājums par to, vai eksistē gadījumi, kad šoferi piesavinās šo te pasažieru naudu, tādi gadījumi eksistē.

Mēs to neatbalstam, ar to cīnamies, vainīgie tiek sodīti, par katru gadījumu tiek pieprasīts paskaidrojums. Un, izmantojot Darba likuma iespējas, ar šiem cilvēkiem tiek strādāts."

Vai varbūt tā ir uzņēmuma politika un sistēma - ļaut šoferiem šādi darīt, zinot, ka valsts pēc tam zaudējumus kompensēs? Krongorns gan šādu iespēju noraidīja: "Ar pilnu atbildības sajūtu es jums varu pateikt, ka tādu uzdevumu mēs neesam devuši nevienam. Viņiem tiek maksātas normāli šīs te algas."

Kā risinājumu, lai tam pieliktu punktu, viņš norāda - vajag autobusos ieviest bezskaidras naudas norēķinu sistēmas. Kaut ko līdzīgu, kā e-talons Rīgā. Autotransporta direkcija arī to sola darīt un prasīt no pārvadātāju kompānijām, kad sāksies jaunie iepirkumi par pārvadājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt