Intervijā Latvijas Radio Rožkalns sacīja, ka piedalījies konkursā uz LIAA vadītāja amatu, jo saskatījis iespēju vadīt vienu no dinamiskākajām valsts pārvaldes iestādēm, un viņam ir idejas, ko tās darbā var uzlabot.
Vadot LIAA biroju Ķīnā un Vācijā, varēja redzēt no malas, kā strādā līdzīgas aģentūras no citām valstīm, salīdzināt starptautisko pieredzi, paskatīties, ko tās dara savādāk, kuriem veicas labāk, stāstīja Rožkalns.
Viņa vīzija ir fokusēt LIAA darbību uz konkrētām šaurākām nišām, piemēram, tehnoloģiju uzņēmumu attīstību, kur Latvijai jau ir spēcīgas iestrādes.
Rožkalns atzina, ka sapnis par autobūves rūpnīcu Latvijā ir skaists, bet sarežģīti īstenojams, jo tam nepieciešamas zināšanas, kas nāk, ilgstoši strādājot ar automobiļiem.
Latvijā varētu būt nevis automašīnu ražotāji, bet automobiļu informācijas tehnoloģiju (IT) programmatūras, mikročipu ražotāji, kas spētu veidot nākotnes automašīnām funkcijas, par kurām mēs šobrīd vispār vēl nedomājam, klāstīja Rožkalns.
Viņš arī pieļāva, ka nākotnē varētu pārskatīt LIAA pārstāvniecību tīklu, analizējot, kādas prioritātes iespējams sasniegt katrā valstī, kā tas iet kopā ar stratēģiju attīstīt fokusētas nišas.
Tāpat viņš vēlas aģentūras funkcijas auditu, lai viņš un arī pārējie vadītāji varētu saprast, vai starp departamentiem un nodaļām nepārklājas kādas funkcijas. Par to Rožkalns vēlas redzēt viedokli no malas, jo viņa viedoklis “uzreiz ielecot un novelkot ar nazi” var nebūt pareizs, jāveic izpēte, un tad jāizdara uzreiz pareizi, nevis trīs reizes nepareizi.
Piecu gadu laikā amatā Rožkalns vēlas padarīt LIAA par atvērtu, modernu, proaktīvu vienas pieturas aģentūru uzņēmumiem, lai jauni uzņēmēji, kas vēlas eksportēt, piesaistīt investīcijas vai saistīt darbību ar starptautisko vidi, uzreiz pēc uzņēmuma dibināšanas dotos uz LIAA noslēgt sadarbības līgumu.
Savukārt darbaspēka trūkuma problēmas Rožkalna ieskatā var risināt, veidojot IT uzņēmumus, kuri nebūs milži, bet ar nelieliem resursiem radīs produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. “Nav tā, ka mums nav zinātnieku, IT speciālistu. Tehnoloģiju uzņēmums izaug no izpētes, attīstības centra; ja veidosim šādus centrus, tas kalpos kā magnēts, lai šādus uzņēmumus piesaistītu,” stāstīja Rožkalns.
Viņš arī atzina, ka bažas ar Latvijas finanšu sektora sakārtotību traucē investīciju piesaistei un pret to ir ārkārtīgi grūti cīnīties, “mums jābūt finanšu videi sakārtotai, drošai, caurspīdīgai, lai varam gaidīt lielus starptautiskus uzņēmumus, kuri sāks te kaut ko darīt”.
KONTEKSTS:
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora atlases konkursā par uzvarētāju atzina Kasparu Rožkalnu, kurš guvis arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro apstiprinājumu un amatā stāsies 20. janvārī.
Ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi iepriekšējā LIAA direktora Andra Ozola darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beidzies novembrī. Nemiro norādīja, ka Ozols aģentūru vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu "atsvaidzināt".
Ozols arī piedalījās konkursā uz LIAA vadītāja amatu.
