Jaunā valdība neplāno mainīt nodokļus vismaz līdz 2021.gadam

Jaunā valdība plāno izvērtēt no šī gada ieviesto nodokļu reformu nākamgad, un līdz ar to nodokļu izmaiņas nav plānotas vismaz līdz 2021. gadam, otrdien, 29. janvārī, medijiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Reirs teica, ka šogad nodokļi nemainīsies, un valdība sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi 2020. gadā, un tad arī varēs izstrādāt rekomendācijas kādiem uzlabojumiem, kas faktiski nozīmē, ka šādus uzlabojumus, ja tādi būs nepieciešami, varēs ieviest no 2021. gada.

Par tiem valdība varētu lemt 2020. gada pirmajā pusē, lai sabiedrība un uzņēmēji būtu savlaicīgi informēti.

“Ne 2019., ne 2020.gads nebūs ar nodokļus izmaiņām, [..] esam vienojušies, ka vērtēt nodokļus reformu sāksim 2020.sākumā, un runāsim nevis par izmaiņām, bet par uzlabojumiem nodokļu sistēmā,” sacīja Reirs.

Viņš kā vienu no iespējamiem uzlabojumiem minēja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekama minimuma paaugstināšanu, ja budžeta iespējas ļaus to izdarīt.

Arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pēc valdības sēdes norādīja, ka valdība vienojās par šī gada budžeta izstrādes grafiku un “galvenā ziņa ir tā, ka nebūs nekādu jaunu nodokļu, valdība neko tamlīdzīgu neplāno”.

“Mēs plānojam īsā laikā pieņemt valsts budžetu, turoties pie līdzšinējiem solījumiem vairākās nozarēs, tai skaitā mediķu algu paaugstināšanas,” sacīja Kariņš.

Šī gada budžetu valdība plāno pieņemt ātri un fiskāli atbildīgi, tāpēc koalīcijas partijas vienojušās, ka budžeta izskatīšanas laikā Saeimā deputāti nesniegs jaunus priekšlikumus budžeta tēriņiem. Reirs sacīja, ka, protams, priekšlikumu iesniegšana ir katra deputāta tiesības, bet, lai nepaildzinātu procesu, ir vienošanās veidot budžetu pēc iespējas ar priekšlikumiem, kas ir sabalansēti un kuriem pretim izdevumiem ir atrasti līdzekļi.

Reirs arī sacīja, ka 2019.gadā “mēs neiestrādāsim nevienu politikas jautājumu, tā ir garantija tam, ka spēsim izpildīt tās apņemšanas eirozonas valstu priekšā, ko esam uzņēmušies, ievērojot budžeta deficītu”.

KONTEKSTS:

Jau iepriekš izskanēja, ka valdībai būs jāturpina cīņa ar Latvijas sabiedrībā valdošo nevienlīdzību. To, ka nodokļu reforma nav nesusi būtiskus rezultātus ienākumu plaisas mazināšanā, uzsver gan Fiskālās disciplīnas padome, gan Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

Pēc Saeimas atbalstītās 2018.gada nodokļu reformas Latvijā ieviesta progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme: algām līdz 20 000 eiro gadā IIN ir 20%, no 20 000 līdz 55 000 eiro – 23%, savukārt algām, kas gadā pārsniegs 55 000 eiro, – 31,4%.

Tāpat ieviests lielāks ar IIN neapliekamais minimums  tas no 115 eiro pieaudzis līdz 200 eiro. Neapliekamais minimums gan pakāpeniski samazinās atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēroja ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti