Igaunijas parlaments balsos par budžetu; tas būs par 1,5 miljardiem eiro lielāks nekā Latvijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šodien Igaunijas parlaments balsos par nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. Mūsu ziemeļu kaimiņiem tas ir lielāks, tomēr arī Igaunijas valdošajai trīs partiju koalīcijai budžeta izveidošanā nebūt negāja viegli. Brīžiem valdība izpelnījās plašu kritiku, tai bija jātaisnojas par solījumu nepildīšanu, piemēram, par finansējumu zinātnei. Īpaši lielu ažiotāžu izpelnījās pensiju palielināšana – iznākums ir tālu no solītā pirms vēlēšanām.

Igaunijas parlaments balsos par budžetu; tas būs par 1,5 miljardiem eiro lielāks nekā Latvijai
00:00 / 06:16
Lejuplādēt

 

Latvija savu nākamā gada budžetu jau apstiprinājusi. Valdībā uzsvēra, ka tas ir vēsturiski lielākais, pirmo reizi nedaudz pārsniedzot desmit miljardu eiro slieksni.

Iedzīvotāju skaita ziņā mazākajai Igaunijai budžets ir par pusotru miljardu eiro lielāks – 2020. gadā tēriņiem paredzēti 11,6 miljardi eiro.

Šodien Igaunijas parlaments Riigikogu trešajā un galīgajā lasījumā skatīs un balsos par nākamā gada budžeta apstiprināšanu. Tomēr ar budžeta veidošanu arī Igaunijā gāja diezgan smagi.

Pēc martā notikušajām parlamenta vēlēšanām jaunās valdības koalīcija sastāv no trim partijām. Divas no iepriekšējās koalīcijas – premjera Jiri Ratasa Centra partija un konservatīvie „tēvzemieši” - ''Isamaa''. Jaunpienācējs un trešā partija – populistiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija jeb EKRE.

Pirms pavasarī notikušajām parlamenta vēlēšanām partijas bija solījušas daudz, taču rudens valdībai bija grūts – bija jāskaidrojas, kāpēc netiek pildīts solītais.

Vēl vakar parlamenta ēkas priekšā ar traktoriem sabrauca lauksaimnieki, lai paustu protestu par nepietiekamu atbalstu lauksaimniekiem nākamā gada budžetā.

Vienlaikus pamatskolas un vidusskolas skolotāju minimālā mēnešalga no 1. janvāra būs 1315 eiro mēnesī par pilnu slodzi. Tas ir pieaugums par 65 eiro, tomēr skolotāji paziņoja, ka tas nav pietiekami. Pēdējos gados šis ikgadējais pieaugums bijis 100 eiro, un skolotāju algas joprojām ir zem vidējās algas Igaunijā.

Igaunijas valdībai arī neizdevās izpildīt solījumu budžetā palielināt finansējumu zinātnei un pētniecībai līdz 1% no iekšzemes kopprodukta. Nākamgad tas pieaugs tikai līdz 0,74% (no līdzšinējā 0,71%). Tas izraisīja plašu nosodījumu no Igaunijas lielākajām akadēmiskajām institūcijām, universitātes paziņoja – tas nav pietiekami.

„Koalīcijas partijām bija diezgan grūti izpildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus par pensijām un citām lietām. Tā šai valdībai bijusi liela problēma,” saka igauņu politologs Tenis Sārts.

Problemātiski izrādījās izpildīt arī pensiju pieauguma solījumus. Premjera Jiri Ratasa vadītā Centra partija bija solījusi, ka papildus indeksācijai pensijas nākamgad tiks paceltas par 100 eiro mēnesī. Galu galā nācās samierināties ar septiņiem eiro. Tas sabiedrībā izraisīja īpaši lielu ažiotāžu, norāda sociologs Juhans Kivirahks:

„Solīja simts eiro, sanāca septiņi eiro. Valdību par to kritizēja, izsmēja. Valdība savukārt teica, ka tas ir tikai pirmais solis, ka nākamajos gados būs vairāk. EKRE pirms vēlēšanām vispār solīja divkāršot pensijas.”

Igaunijas Statistikas departamenta jaunākie dati liecina, ka vidējā vecuma pensija šogad trešajā ceturksnī bija nepilni 487 eiro. Salīdzinoši:  saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ikmēneša izmaksāto vecuma pensiju vidējais apmērs trešajā ceturksnī bija nepilni 336 eiro.

Valdošās Centra partijas politiķis, Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs Latvijas Radio atzina kritiku, tomēr norādīja –

nopietnas korekcijas aprēķinos ieviesa pavasarī jau pēc vēlēšanām publicētās Igaunijas finansiālās un ekonomiskās attīstības jaunākās prognozes.

„Vienkārši nebija tik daudz naudas. Arī Finanšu ministrijas prognoze pusgada laikā ļoti izmainījās. Kad gatavojāmies vēlēšanām un veidojām savas programmas, Finanšu ministrijas dati liecināja, ka budžetā būs daudz vairāk līdzekļu, kas nozīmē, ka arī izdevumi var būt lielāki. Bet pēc vēlēšanām pavasarī mūs nostādīja fakta priekšā, ka šīs naudas vienkārši nav. Bet mēs meklējam iespējas, lai turpinātu. Mēs neesam aizmirsuši šos solījumus. Mēs gribam arī turpmāk celt gan pensijas, gan algas,” skaidro Ābs.

Viens no EKRE līderiem, finanšu ministrs Martins Helme, valdības spēju vienoties par budžetu savukārt raksturo kā vienu no koalīcijas galvenajiem panākumiem:

„Tas bija grūts uzdevums. Bet mēs vienojāmies par budžetu, kas virzās uz strukturālā deficīta samazināšanu, vienlaikus palielinot tēriņus svarīgākajās sadaļās, piemēram, skolotājiem, zinātnei un drošībai. Mēs izdarījām divas grūtas lietas vienlaikus – mēs sabalansējām budžetu un palielinājām finansējumu sadaļās, kas valdībai ir prioritāras.”

Opozīcijas līdere, Reformu partijas vadītāja Kaja Kallasa budžetu kritizē. Viņa saka – tam nav skaidras vīzijas un mērķu:

„Šai valdībai nav nekāda vienota kursa. Kāda ir viņu vīzija Igaunijas ceļam uz priekšu? Šādas vīzijas nav, jo katras partijas mērķi ir pilnīgi atšķirīgi. Tas skaidri atspoguļojas budžetā. Budžetam nav nekādu skaidru mērķu, kas būtu panākams. Protams, naudas daudzums vienmēr ir ierobežots. Bet vispirms ir jāvienojas par vīziju, uz ko tiekties Igaunijai. Un tad ir jāpieņem lēmumi, kas vestu Igauniju šajā virzienā.”

Kallasas ieskatā

viena no galvenajām problēmām ir investīciju trūkumus zinātnē un pētniecībā, kas kavēs ekonomikas attīstību jaunā līmenī.

„Mēs esam mazliet iestrēguši vidējo ienākumu slazdā. Tas nozīmē, ka mums ir jāiegulda inovācijās un zinātnē, lai mūsu ekonomika būtu balstīta uz zināšanām. Mēs vairs neesam zemu algu valsts. Mums nepieciešamas investīcijas „gudrākos darbos”. Ja mums ir zināšanās balstītas darbavietas, tad ir lielākas algas un arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Tas viss ir saistīts. Ņemot vērā, ka esam maza valsts bez lieliem dabas resursiem, tas ir mūsu vienīgais ceļš. Bet tas nenotiek bez lēmumu pieņemšanas. Ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovācijās, lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem pāriet nākamajā līmenī,” uzsver Kallasa.

Valdošajai koalīcijai Igaunijas parlamentā no 101 deputātu vietas ir 56 krēsli, tādēļ paredzams, ka budžets šodien tiks apstiprināts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti