Saeima pieņem 2020. gada budžetu

Saeima pēc divu dienu ilgām debatēm pieņēma nākamā gada budžetu un to pavadošo likumu paketi. Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka budžeta veidošana bija kompromiss,  un valdības izaicinājums bija samērot sabiedrības intereses. 

Par budžetu balsoja 57 deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās.

ĪSUMĀ:

  • Saeima budžetu izskatīja divas dienas;
  • Nākamgad tiks samazināti bezdarbnieka pabalsti;
  • Palielinās valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru, atsaistot tos no minimālās algas;
  • Deputāti "iesaldēs" savas algas, bet no papildu piemaksām neatteiksies;
  • Palielinās dabas resursu nodokļu likmes;
  • Saeima balso pret valdības ieceri regulēt minimālo skolēnu skaitu;
  • Saīsina debašu laiku;
  • Politiskajām partijām ievērojami cels valsts budžeta finansējumu; 
  • Saeima pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam.
  • Trešdien, 13. novembrī, izskatīja deviņus likumprojektus no kopumā 28 likumprojektu paketes;
  • Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardi eiro, izdevumi – 10,002 miljardi eiro. 

Pēc divu dienu darba pieņem budžetu

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro.

2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā. 

Nākamgad papildu finansējums 228,7 miljonu eiro apmērā novirzīts sociālajai jomai. 

Nākamajā gadā papildu līdzekļi tiks novirzīti darba samaksas palielināšanai, tostarp 60 miljoni eiro atalgojuma paaugstināšanai ārstniecības personām, 23 miljoni eiro pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai, 2,3 miljoni eiro probācijas dienestā nodarbinātajiem un tiesu darbiniekiem, 10,7 miljoni iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,3 miljoni kultūras darbinieku algām.

Papildu līdzekļi 4,3 miljonu eiro apmērā nākamgad paredzēti kompensējamiem medikamentiem un trīs miljoni - reto slimību pacientu ārstēšanai.

7,8 miljonus eiro plānots papildus novirzīt autoceļu sakārtošanai, savukārt 5,9 miljonus eiro mediju darbības pilnveidošanai, tostarp sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas stiprināšanas pasākumiem.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzēts 1,1 miljons eiro.

Pašvaldībām to funkciju veikšanai nākamgad plānots finansējuma pieaugums 63,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,6 procentiem vairāk nekā 2019.gadā, un tas ietver līdzekļus gan pedagogu algu nodrošināšanai, gan ceļu sakārtošanai.

Budžeta pieņemšana nekad nav viegla, piecām koalīcijas partijām ir atsevišķi uzskati atsevišķos jautājumos, bet mēs atradām iespēju, kopā sadarbojoties iekustināt reformas un piedāvāt budžetu, sacīja Kariņš.  

Premjers uzsvēra, ka valdība necēla nodokļus iedzīvotājiem, lai iegūtu papildu līdzekļus, bet pārdalīja līdzekļus; un šī pārdale nebija viegla, ne visi uzskata, ka tas ir vislabākais un vēlamākais risinājums, jo sabiedrībā ir daudzas intereses.

Mūsu izaicinājums bija samērot sabiedrības intereses, sacīja Kariņš.

Kariņš LTV sacīja, ka pašlaik ekonomika aug, lai gan izaugsmes tempi palēninās, un tas nozīmē, ka būs zināma stabilitāte. Viņš atzina, ka saprot arī pārmetumus no dažādām nozarēm, kas nesaņēma visu prasīto finansējumu, taču uzsvēra, ka pašlaik valsts budžets ir liels un finansējuma pieaugums ir daudzās jomās.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka šis budžets paredz finansējuma pieaugumu vairākām nozarēm, nav plānotas nodokļu politikas izmaiņas iedzīvotājiem, plānots mazināt sociālo nevienlīdzību, palielinot maksimālo neapliekamo minimumu līdz 300 eiro.  

Reirs uzsvēra, ka šis budžets nodrošina finansējumu aizsardzības jomai 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, plānots celt arī mediķu un skolotāju algas.

Tiesa, mediķu algām budžetā atvēlēti 60 miljoni eiro, bet likumā apsolītajam algu kāpumam būtu nepieciešami 120 miljoni eiro un mediķi sola turpināt protestus.

Samazinās bezdarbnieku pabalstus

Ceturtdien, 14. novembrī, Saeima darbu atsāka ar grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Grozījumi paredz, ka no nākamā gada līdzšinējo deviņu mēnešu vietā bezdarbnieka pabalstu maksās astoņus mēnešus.

Pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Finanšu ministrija iepriekš lēsa, ka tas ļaus ietaupīt 12 miljonus  eiro.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") pauda, ka šāds solis sperts, lai panāktu to, ka cilvēki ātrāk atgriežas darba tirgū, kur novērojama darbaspēka nepietiekamība. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka valstī trūkst darbaspēka un pretējā gadījumā būtu jāveicina imigrācija, bet pabalstu piešķiršanas termiņš tiekot samazināts tikai par vienu mēnesi.

Kariņš: Bezdarbnieka pabalsta samazināšana ir simbolisks solisJānis Kincis

    Grozījumus likumprojektā asi kritizēja opozīcija. "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs vērsa uzmanību uz to, ka vidējais bezdarbnieka pabalsts šovasar bijis 360 eiro. Savukārt Latgalē bezdarba īpatsvars bijis 13% apmērā. Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka likumprojekts paredz ne tikai pabalsta saņemšanas termiņa samazinājumu par mēnesi, bet arī mazāku tā apmēru. No "KPV LV" ievēlētais neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems tikmēr teica, ka šādā ceļā nauda nevis tiek ietaupīta, bet atņemta bezdarbniekiem.

    Deputāti likuma grozījumus pieņēma ar 55 balsīm ''par''.

    Palielinās valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru, atsaistot tos no minimālās algas

    No nākama gada nolemts palielināt no valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu. Līdz šim uzturlīdzekļi bērnam līdz septiņu gadu vecumam tika izmaksāti 103,2 eiro apmērā ik mēnesi, bet nākamgad tie būs 107,5 eiro. Bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam pašlaik uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,5 eiro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020. gada tiks maksāti 129 eiro.

    Vienlaikus grozījumi paredz uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas. Tieslietu ministrija iepriekš skaidroja, ka tas līdzsvaros izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu ar pieejamiem valsts budžeta līdzekļiem, palīdzot nodrošināt uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuri tos nesaņem no saviem vecākiem, bet gan no Uzturlīdzekļu garantijas fonda. Atsaisti no minimālās algas aktīvi kritizēja opozīcija. Tā deputāts Gobzems norādīja, ka koalīcija ir augstprātīga un vairākkārt aicināja cilvēkus doties ielās, lai paustu savu protestu pret Kariņa valdību.

    Likuma grozījumi tika pieņemti ar 55 balsīm ''par''.

    Deputāti līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām "iesaldēs" savas algas

    Saeimas deputātu vairākums atbalstīja arī Nacionālās apvienības deputātu ierosinājumu "iesaldēt" deputātu algas.

    Priekšlikums grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēja no 2020. gada 1. janvāra līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām par bāzes mēnešalgas apmēru Saeimas deputātu mēnešalgai un mēnešalgas daļai tiem deputātiem, kuri ieņem papildu amatus parlamentā, noteikt 2017. gada valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru - 926 eiro.

    Opozīcija šo priekšlikumu kritizēja kā populistisku, norādot, ka koalīcijas politiķi vēlas ar šādu soli izskatīties labi sabiedrības acīs, lai gan zaudēto atgūs, palielinot finansējumu partijām.

    Saeimas atbalstu neguva opozīcijas priekšlikums atteikties no piemaksām par papildu pienākumu pildīšanu deputātiem un ministriem, kuri aizstāj savus kolēģus. "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka šobrīd rodas situācija, kurā ministri, kas aizstāj savus kolēģus viņu prombūtnes dēļ un saņem 50% no viņiem noteiktās mēnešalgas, patiesībā ir "fiktīvie ministri" un neko nedara.

    Deputātu mēnešalga tiek aprēķināta, vidējai mēneša darba samaksai valstī piemērojot koeficientu 3,2. Deputātiem, kuri ieņem kādu papildu amatu parlamentā, izmaksā arī papildu mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu, piemērojot noteiktu koeficentu.

    Palielinās dabas resursu nodokļu likmes

    Deputāti atbalstījuši arī grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, tādējādi nākamgad pieaugs dabas resursu nodokļa likmes smiltīm, oglekļa dioksīda emisijai, akmeņoglēm; grozījumi nosaka šo nodokli arī par atkritumu sadedzināšanu. Opozīcijas ieskatā, lēmums valsts pamatbudžetā dabas resursu nodokļa maksājumu proporciju palielināt līdz 60% ir salīdzināms ar deputātu kvotām.

    "Visu cieņu ministram [Jurim] Pūcem. Es pat teiktu, ka šī ir tāda zināma meistarklase, kas iestrādāta šajā budžetā. Kā paslēpt deputātu kvotas? Kārtīgas, treknas kvotas, kam nav absolūti nekāda sakara ar vidi. Ja jūs paši sakāt, ka šis nodoklis ir paredzēts vides problemātikas novēršanai, tad, piedāvājot noņemt nost un citos priekšlikumos pasakot, kam šo naudu izmantos, mēs skaidri redzam, ka ar vidi tam nav nekāda sakara," klāstīja deputāts Viktors Valainis (ZZS).

    Saeimas ārkārtas sēde par budžetu un ar to saistītajiem likumprojektiem ceturtdien turpināsies līdz vēlam vakaram un atsāksies piektdien no rīta.

    Saeima balso pret valdības ieceri regulēt minimālo skolēnu skaitu

    Saeimas deputāti ceturtdien atbalstīja opozīcijas ierosinājumu Izglītības likumā atteikties no Izglītības ministrijas priekšlikuma pamatizglītību un vidējo izglītību skolā īstenot tikai tad, ja skolēnu skaits atbilst Ministru kabineta noteiktajam.

    Pēc ilgākām diskusijām Saeimas deputātu vairākums atbalstīja arī brīvpusdienu finansēšanas nodošanu pašvaldībām. Grozījumi Izglītības likumā paredz, ka pašvaldībām turpmāk būs pienākums piedalīties skolēnu brīvpusdienu finansēšanā. Līdz šim 1. - 4. klašu skolēnu brīvpusdienas tika nodrošinātas tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Šis priekšlikums iepriekš tika asi kritizēts kā, iespējams, Satversmei neatbilstošs.

    Diskutējot par priekšlikumu, opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka viņai labāk patikusi "vecā "Vienotība"", nevis "Jaunā Vienotība, jo iepriekš partija vienmēr centusies atrast naudu, lai palielinātu finansējumu bērnu brīvpusdienām.

    Savukārt premjers Kariņš norādīja, ka valstī ir nepieciešama plašāka diskusija par to, kā uzlabot sociālo pabalstu sistēmu.

    Saīsina debašu laiku; opozīcija atstāj sēžu zāli

    Skatot grozījumus Izglītības likumā, ceturtdienas pievakarē deputāti ar 51 balsi pieņēma debašu laika saīsinājumu, nosakot to vienam deputātam vienas minūtes apmērā gan pirmo, gan otro reizi. Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans norādīja, ka par budžetu tiek diskutēts jau vairāk nekā 24 stundas, bet izskatīti tikai 17% no visiem priekšlikumiem. Tādos temps budžeta pieņemšanai būtu nepieciešamas astoņas dienas.

    Tam iebilda deputāts Gobzems, kurš tribīnē devās ar megafonu rokā un sauca: "Atlaist Saeimu!".

    Protestējot pret šādu pavērsienu, Saeimas plenārsēžu zāli pameta neatkarīgie opozīcijas deputāti un ZZS, kā arī "Saskaņas" pārstāvji.

    “Koalīcija, izskatot 2020. gada budžeta projektu, klaji pārkāpj pašu pieņemto veselības finansēšanas likumu, atņem finansējumu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un septiņkārtīgi palielina partiju finansējumu, tādēļ tā baidās no atklātām diskusijām Saeimas sēdē," paziņojumā medijiem raksta Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Tās deputāti atteicās no piedalīšanās sēdē, jo koalīcijas partijas, pēc viņu teiktā, ignorēja parlamentārās demokrātijas principus un liedza iespēju debatēt. Debašu laika samazināšanu no piecām minūtēm līdz vienai minūtei frakcijā nodēvēja par tiesisko nihilismu.       

    Politiskajām partijām ievērojami cels valsts budžeta finansējumu

    Politiskajām partijām par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 25 vēlētāju, turpmāk piešķirs budžeta finansējumu 4,5 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tāpat partijām piešķirs 0,5 eiro par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldību vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

    Kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.  

    Partijām līdz 2022.gada beigām kopējais finansējuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 1950 minimālās algas. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī partijām paredzētais finansējums.

    Visvairāk no partijām paredzētajiem 4,5 miljoniem eiro nākamgad plānots izmaksāt “Saskaņai” - 800 tūkstošus. Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, iepriekš tika savākti vairāk nekā 10 000 paraksti.

    Pieņem vidējā termiņa budžeta ietvaru

    IKP prognoze salīdzināmajās cenās 2020.gadam ir 25,309 miljardi eiro, 2021.gadam - 26,017 miljardi eiro, bet 2022.gadam - 26,744 miljardi eiro. Savukārt IKP prognoze faktiskajās cenās nākamajam gadam ir 33,154 miljardi eiro, 2021.gadam - 34,899 miljardi eiro un 2022.gadam - 36 736 miljardi eiro. Tāpat IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 3,4% apmērā, 2021.gadā - 3,2% apmērā, bet 2022.gadā - 3,2% apmērā, ziņoja aģentūra LETA.

    Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis 2020.gadā ir -0,5% no IKP, 2021.gadā ir -0,5% no IKP un 2022.gadā - -0,5% no IKP. Saeima noteica, ka 2020.gadā izlīdzinātie izdevumi būs 1 500 923 178 eiro, 2021.gadā - 1,116 miljardi eiro, savukārt 2022.gadā - 978,813 miljoni eiro. Fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamajam gadam noteikta 0,1% apmērā no IKP, šādu rezervi nosakot arī 2021. un 2022.gadam.

    Koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi nākamajā gadā būs 8 533 872 318 eiro, 2021.gadā - 9 302 988 927 eiro, bet 2022.gadā - 9 963 749 846 eiro.

    Turpmākajos trīs gados ikgadējais pašvaldību kopējais pieļaujamais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro apmērā, vienlaikus par galveno aizņēmumu prioritāti nosakot ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanu ar aizņēmumu apmēru, kas nepārsniedz projektu attiecināmo izmaksu kopsummu.

    Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības "Rīgas Satiksme" radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteiks, ka kompensācija tiek veikta no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, nepārsniedzot 38 miljonus eiro 2020.gadā un 10,1 miljonus eiro 2021.gadā.

    AS "Augstspriegumu tīkls" dividendēs izmaksājamā daļa par 2019.pārskata gadu nedrīkstēs būs mazāka par 1,735 miljoniem eiro, par 2020.gadu - 2,715 miljoniem eiro, bet par 2022.gadu - 2,715 miljoniem eiro. Savukārt VAS "Latvijas Loto" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nākamajā gadā nedrīkstēs būt mazāka par 2,241 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 2,234 miljoniem eiro.

    Budžetu skata jau otro dienu

    Budžeta skatīšana ceturtdien norisinās jau otro dienu. Deputāti nolēma, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst.23.30, bet turpināsies piektdien, 15. novembrī, plkst.9.

    Trešdien pēc aptuveni 13 stundu darba Saeima bija izskatījusi deviņus likumprojektus no kopumā 28 likumprojektu paketes. Opozīcija vairākkārt aicināja izsludināt sēdes pārtraukumu, lai lēmumi netiktu pieņemti "nakts melnumā". Šie priekšlikumi noraidīti, bet pēc plkst. 23 Saeima tomēr vienojās izsludināt pārtraukumu līdz ceturtdienai, 14. novembrim, plkst.9.

    Saeima sēdē trešdien cita starpā atbalstīja azartspēļu nodokļa likmju celšanu, tāpat nolemts, ka vairāk šī nodokļa ieņēmumu nonāks valsts pamatbudžetā, mazāk pašvaldību kasēs. Vēl atbalstīta minimālās vecuma pensijas paaugstināšana, kā arī tas, ka brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4. klašu skolēniem pašvaldības piedalās savu budžetu ietvaros vismaz tādā apmērā kā valsts.

    KONTEKSTS:

    Ministru kabinets 2020. gada valsts budžeta projektu akceptēja 11. oktobrī, bet 30. oktobrī likumprojekts atbalstīts Saeimas pirmajā lasījumā. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardi eiro, izdevumi – 10,002 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

    Nākamgad arī plānots paaugstināt diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Mediķu algas gan netiks celtas iepriekš likumā noteiktajā 20% apmērā. Līdz šim tam nepieciešamo 120 miljonu eiro vietā rasti ap 60 miljoni eiro.

    Nākamgad iedzīvotājiem nodokļus necels, taču 1. martā plānots par 30% celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Tādēļ pie Saeimas trešdien notiek  protests, kurā piedalās Latvijas un Igaunijas pierobežas iedzīvotāji ar mērķi aizstāvēt vietējo alkohola tirgotavu spēju konkurēt ar kaimiņvalsts veikaliem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti