Pirmdien parakstītajā memorandā par „Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014. - 2020.gadam” ieviešanu Finanšu un kapitāla tirgus komisija lūkos mainīt situāciju, apvienojot spēkus ar nozares partneriem.
Neprasme plānot savu budžetu, nepārdomāta aizņemšanās, netaupīšana nebaltām dienām - tās ir tikai dažas no kļūdām, kas var iedragāt ne vien mūsu pašu maciņa stāvokli, bet ilgtermiņā arī visas valsts finanšu labklājību. Nozares pārstāvji nolēmuši ķerties pie finanšu audzināšanas kopīgi, izstrādājot vienotu stratēģiju. Par vienu no tās mērķiem stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.
„Tā ir tradīcija plānot budžetu un veidot naudas līdzekļu uzkrājumus, lai cik tas brīžiem arī nešķiet grūti. Tas var sākties pat no visvienkāršākās lietas - piemēram, skolēns, kam ir vecāku dota kabatas nauda, vai viņš to uzreiz iztērē sīkumos, vai nedaudz padomā un sāk krāt kādam lielākam pirkumam,” norāda Zakulis.
Līdzās uzkrājumu tradīcijai stratēģijas mērķi ir arī vairot cilvēku spēju aktīvi līdzdarboties valsts ekonomiskajā dzīvē, pieņemt izsvērtus lēmumus, izprotot riskus, un veidot arī atbildīgāku finanšu pakalpojumu vidi. Cik smagi cilvēkus var skart savas rīcības seku neapjaušana, krīzes laikā daudz redzējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, stāsta tā vadītāja Baiba Vītoliņa.
„Kaut arī krīzei esam izgājuši cauri un guvuši smagu mācību, tik un tā mēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrā redzam no sūdzībām, ka patērētājam bieži vien nav līdz galam skaidras ne tās saistības, ko viņi uzņemas, parakstot līgumus, ne tās sekas, kas šiem līgumiem var būt,” atzīmē Vītoliņa.
Eksperti uzsver, ka problēmas atslēga ir finanšu izglītībā jau no bērna kājas. Tādēļ viens no uzdevumiem būs arī pilnveidot vispārējās izglītības saturu, lai mācītos gan bērni, gan viņu vecāki, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa. „..kā šie procesi ir izprotami, kādas sekas katram individuāli rodas no noteiktiem makroekonomiskiem lēmumiem, valdības lēmumiem, piemēram, par pensiju sistēmu. Tādēļ mēs viennozīmīgi redzam, ka integrēts izglītības saturs, kur caur dažādiem priekšmetiem tiek pasniegtas nepieciešamās zināšanas, ir tas nākotnes solis,” norāda Liepiņa.
Tam piekrīt arī Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis. „Šī dažādu zināšanu salikšana kopā un spēja domāt par nākotni, manuprāt, ir tas pamats, uz kura varam balstīt cerību, ka mūsu jaunie cilvēki, jaunās ģimenes, mājsaimniecības spēs tikt pāri dažādu krīžu cikliskumam un vienkārši mācēt izplānot sev labāku dzīvi,” saka Bičevskis.
Vairāk kā 30 lappušu biezajā finanšu pratības stratēģijā nosprausti arī konkrēti mērķi: piemēram, lai 2020.gadā par vismaz 15% vairāk ģimeņu veidotu uzkrājumus, kristos kavēto kredītu apmērs un galu galā - augtu iekšzemes kopprodukts. Stratēģijas ieviešanā FKTK galvenie partneri būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Izglītības ministrija un Valsts izglītības satura centrs, Komcerbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija.
