Finanšu ministrs: Latvijas publiskās finanses ir stabilas un ilgtspējīgas
Latvijas Stabilitātes programma ir apjomīgs dokuments, kas ir daļa no valsts budžeta izstrādes procesa. FM to sagatavo kā ceļa karti par attīstības tendencēm valsts ekonomikā turpmākajiem gadiem. Programmas dokumentā ir jaunākās makroekonomikas prognozes, ko izmantos nākamo gadu budžetu sagatavošanā. Pēc Covid-19 gadiem un arī problēmām, kas izauga līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, šajā gadā Latvijā ekonomikas izaugsme nav sagaidāma, bet turpmākajiem gadiem vairākas tendences ir labvēlīgas.
Tās un arī būtiskākos problēmu faktorus uzrunā Saeimai iezīmēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"): "Latvijas publiskās finanses ir stabilas un ilgtspējīgas. Prognozēts, ka izaugsme atjaunosies 2024. gadā un stabilizēsies turpmākajos gados 2,5–3% līmenī. Budžeta deficīts turpinās samazināties. 2021. gadā tas bija 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024. gadā prognozēts ap 2,5% no IKP. Valsts parāds stabilizējas un samazināsies zem 40% no IKP. Latvijā pastāv iespēja atjaunot fiskālo spilvenu nākamajai krīzei. Latvijas publisko finanšu ilgstspējas riski tiek vērtēti kā zemi. Tas gan nenozīmē, ka mums nav izaicinājumu. Augsta nenoteiktība, inflācija, darba spēka līdzsvara izmaiņas, relatīvi zemā izaugmse un fiskālā spriedze veselības sektorā ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem jāmeklē atbildes."
Inflācijai tuvākajos gados prognozē pazemināšanos
Vidējā inflācija šajā gadā prognozēta ap 10%. Pērn tā bija 17,3%. Inflācijas prognoze šim gadam kopš decembra paaugstināta par 1,5 procentpunktiem. To noteica augstāki gada beigās fiksētie siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi un pagājušā gada straujās inflācijas efekti.
Savukārt nākamajā gadā inflācijai jāturpina pazemināties, cenu pieaugumam veidojot 2,2%, bet pēc tam stabilizējoties ap 2,5% līmenī, prognozē FM.
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka iepriekš vērtēja, ka ekonomikas izaugsmi varētu veicināt ar veiksmīgu Eiropas fondu sniegto līdzekļu izmantošanu. Vienlaikus būtu jāveicina privātie investori.
Uz investīciju pieauguma problēmām uzmanību debatēs vērsa arī Saeimas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie"):
"Skatoties uz apstrādes rūpniecību, uzņēmēji plāno atvēlēt vien 29% investīcijām, kas varētu veicināt produktivitāti. Balstoties uz šiem datiem, jāsecina, ka būtisku apstrādes nozares attīstību nav pamata gaidīt. Investīcijas ir izaugsmes pamatā, tāpēc šobrīd grūti saprast, no kurienes tās investīcijas nāks. Valsts tās diemžēl neveicina, Eiropas fondi netiek apgūti, privātajam sektoram būs grūtības kreditēt, jo privātā patēriņa dinamika šobrīd ir neskaidra."
Saeimas deputātiem gan par Stabilitātes programmu nekādi lēmumi nav jāpieņem.
KONTEKSTS:
Valsts 2023. gada budžeta ieņēmumi plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Valsts budžeta deficīts nākamgad plānots 4,2% no IKP, bet IKP kritums – 0,6%. Jaunām valdības prioritātēm 2023. gada budžetā – 710 miljoni eiro.
