Tiek lēsts, ka nepilna mēneša laikā, kamēr bankas bija slēgtas, valsts ekonomika cietusi zaudējumus ap trīs miljardu eiro apmērā.
Pirmdien arī stāsies spēkā paaugstinātās nodokļu likmes, kas Grieķijas parlamentam citu pasākumu starpā bija jāpieņem, lai varētu sākt pārrunas par trešās aizdevuma programmas sākumu.
Pašā Atēnu centrā uz gājēju celiņa pie parlamenta ēkas jau vairākus gadus strādā neliels puķu veikaliņš. Karstās dienas rītā kā ierasts veikala īpašnieks un reizē pārdevējs Stavross izlicis uz paliktņiem podus ar spilgtajām orhidejām, svaigas lilijas un krizantēmas. Apsēdies uz plastmasas krēsla tepat celiņa malā, Stavross klausās radio. Vīrietim ir 64 gadi, un pērn viņš ir aizgājis pensijā. Taču naudu grieķu pensionāri pēdējo nedēļu laikā var izņemt limitēti – nedēļā ierobežojums ir 120 eiro, un to dēļ nācās stāvēt garās rindās.
"Mēs esam pašā centrā Sintagmas laukumā. Vai zināt, cik mums izdodas nopelnīt? Visas dienas laikā – astoņi eiro, divi eiro, 15 eiro, 20 eiro... Pat palīgam, kas mums ir, jāsamaksā 40 eiro," saka Stavross. "Tas viss sākās ar brīdi, kad tika paziņots par referendumu pret vienošanos ar aizdevējiem. Kopš tā brīža piedzīvojam katastrofālu kritienu. Varat palikt kopā ar mani visu dienu – redzēsiet! Līdz šim brīdim nav bijis neviens klients. Tā tas ir ne tikai man, bet visiem veikaliem," sūdzas Stavross.
Viņš ir atklāts – atbalsta kreisās politikas idejas, balsojis par valdošās partijas "Syriza" līderi Aleksi Cipru un arī referendumā, kurā vaicāts par piekrišanu pakļauties starptautisko aizdevēju noteikumiem, teicis „nē” jeb grieķiski „όχι”. Taču tagad viņš ir rūgtuma pilns.
Saka, ka jūtas nodots un zaudējis jebkādas cerības uz uzlabošanos pēc tam, kad valdība piekrita izpildīt visas kreditoru prasības, turklāt vēl stingrākas nekā sākumā. Ja rudenī būs vēlēšanas, - jautāju vīrietim, - par ko balsosiet? „Vai nu ar baltu lapu vai arī neiešu,” – viņš skumji atbild.
"Kamēr mēs esam šajā eiro bedrē, alā, situācija kļūs tikai sliktāka. Es personīgi uzskatu, ka risinājums būtu izstāties no eiro," saka Stavross. "Par mums visu laiku izņirgājas. Mēs gājām uz referendumu. Kāpēc vispār to rīkoja? Sabiedrība nobalsoja ar „nē”. Arī es nobalsoju „pret” – kā stulbs. „Nē” piecu dienu laikā kļuva par „jā”. Kas mums pajautāja par šādām izmaiņām?" retoriski jautā Stavross.
Bezcerīgi uz situāciju Grieķijā noraugās arī farmaceite, 31 gadu vecā Vagelija Rusi. Aptiekas Grieķijā var salīdzināt ar sociālās palīdzības centru. Te nāk ne tikai pēc zālēm, bet arī aprunāties, izstāstīt bēdas.
Vagelija rāda uz vairākām lapiņām, kas piestiprinātas pie letes. Tajās sarakstīts, kurš kādus medikamentus saņēmis uz parāda. Saraksts ir garš, un parāda summas ir lielas. Bet farmaceite nevar atteikt vecākiem cilvēkiem, daudzi no kuriem nespēj savaldīt asaras, stāstot par savas ģimenes finansiālo stāvokli.
"Situācija ir sarežģīta visus pēdējos gadus. Taču pēdējos sešus mēnešus mēs redzam, ka kļūst vēl grūtāk nekā iepriekš. Cilvēkiem ir lielas problēmas ar naudu. Zāles ir pirmās nepieciešamības prece, taču tagad arī tā daudziem kļuvusi par luksus preci. Pat slimnieki vairs to nevar atļauties. Atnāk cilvēks, kurš vēlas izārstēt slimību, samaksājot par zālēm divus eiro. Lai gan agrāk varēja samaksāt arī vairāk. Grūti arī mums, farmaceitiem, jo esam atkarīgi no klientiem un to pirktspējas," saka Vagelija.
Viņa norāda, ka nav bail par sevi – izglītība iegūta, darbs gan jau būs. Viņa bažījas par sava jaunpiedzimušā dēla Kosta nākotni. Vai puisim būs iespēja izaugt, izglītoties un atrast darbu dzimtenē? Tas ir jautājums, kas neliek mieru. Arī par tagadējo situāciju Vagelija nav optimistiska. Sieviete uzskata, ka banku atvēršana vai arī vienošanās par trešo aizdevumu Grieķijai, pat iespējamās parlamenta vēlēšanas rudenī – to visu var saukt par sasniegumu tikai ārēji.
Pēc būtības valsts ekonomika ir dziļi slima, un aptiekās zāles pret šo kaiti neatrast. "Mēs piedzīvojām labus laikus. Pēc olimpiskajām spēlem 2004.gadā un līdz 2009. gadam dzīvojam labi, saņēmām naudu no Eiropas. Neviens to neapšauba. Taču tā vietā, lai investētu šo naudu, mēs sapirkām "Porsche Cayaine" un uzdzīvojām," norāda Vagelija.
Turpinot ceļu pa Atēnu centru, iegriežos kādā restorānā. Tā īpašniece Efi Nikolaidi skumji norāda uz tukšiem galdiņiem. Saka, parasti ap pusdienlaiku šeit viss apmeklētāju pilns. Tagad tik tiešām vien pāris tūristu. Izdzīvošana uzņēmējiem būs vēl grūtāka, jo kopš pirmdienas uz viņiem tāpat ka uz citiem restorānu, kafejnīcu un bāru īpašniekiem attieksies jauna paaugstināta pievienotās vērtības nodokļa likme. To pacels no 13% uz 23%.
"Labi, ka vienošanās ir panākta, bet nesagaidu uzlabojumu. Situācija paliks tāda pati, turklāt mūsu mazmazbērniem. Mēs esam tirgotāji, mēs skatāmies tālu uz priekšu. Neesam kā politiķi, kas bez jebkādas pieredzes var strādāt politikā, kā kāds aktieris vai komiķis. Visi, kurus uzskatījām par noderīgiem, izrādījās nodevēji. Neviens nespēja pierādīt, ka ir līderis," kritiska par politiķiem ir Nikolaidi.
Nodokļi tiks celti virknei citu produkt uun pakalpojumu, tiks atcelti nodokļu atvieglojumi zemniekiem, tālākām salām Egejas jūrā, kuģniecības un televīzijas biznesa pārstāvjiem. Un tā ir tikai daļa no pieprasītiem pasākumiem apmaiņā pret iespēju uzsākt pārrunas par trešo aizdevuma programmu.
Tagad pārrunu virzība izskatās cerīgi un pirmdien Atēnām tiks piešķirti septiņi miljardi eiro, lai varētu izmaksāt kārtējo parāda atmaksas daļu Eiropas Centrālajai bankai. Tomēr uzņēmēji nelolo cerības uz to, ka saņemtā nauda spēs patiesi stiprināt ekonomiku un atgriezt valsti uz attīstības ceļa.
Patlaban visas eirozonas dalībvalstis lemj, vai deleģēt savus pārstāvjus uz Eiropas institūcijām sarunām ar Grieķiju par jauna aizdevuma piešķiršanu. Pēc tam, ja sarunas būs sekmīgas, katra eirozonas valsts jau varētu lemt par Grieķijas atbalstīšanu no Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem.
Latvijas valdība nolēma atbalstīt finanšu ministra Jāņa Reira („Vienotība”) līdzdalību sarunās par trešās starptautiskās aizdevumu programmas nosacījumiem Grieķijai. Tas gan nenozīmē, ka tiks atbalstīts arī jauns aizdevums Grieķijai. Latvijai kā Eiropas Savienības un Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstij šāda aizdevuma izsniegšanas gadījumā būtu jāgarantē daļa no tā, bet neviena no valdības koalīcijas partijām patlaban nav gatava balsot par šāda aizdevuma izsniegšanu.
