Saskaņā ar grozījumiem tiks saglabāta līdzšinējā mikrouzņēmumu nodokļa likme 9% apmērā, un tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likme būs 12% apmērā no apgrozījuma.
Lai mikrouzņēmumi nodokli 9% apmērā varētu maksāt jau no šī gada 1.janvāra, iepriekš Saeima grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, nosakot, ka deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz un nodoklis par pirmo ceturksni jānomaksā līdz 25.maijam.
Grozījumi arī paredz, ka valdība noteiks nozares, kurās uzņēmums nevarēs būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi valdībai būs jāpieņem līdz šī gada 1.augustam, un plānots, ka ierobežojums attiecībā uz nozarēm stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra.
Ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam uzdots līdz šī gada septembra beigām Saeimā iesniegt grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem. Plānots noteikt, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru, kas atbilstu darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas.
Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka likuma mērķis, ievērojot sabiedrības kopīgās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā, ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, jo īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar potenciāli zemiem ienākumiem.
Par izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā stāsta Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurkis:
Līdz šim likums noteica, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro 9%, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11% gadā.
Finanšu ministrija iepriekš pauda - lai gan mikrouzņēmuma nodoklis izrādījās noderīgs un nodarbinātību veicinošs krīzes apstākļos, ilgtermiņā tas ir drauds līdzsvarotai ekonomikas attīstībai un arī liels slogs valsts budžetam, jo kopumā no šī gada līdz 2017.gadam valsts budžets negūtu ieņēmumus aptuveni 38 miljonu eiro apjomā.
Iepriekš Saeima apstiprināja pakāpenisku mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielināšanu no 9% līdz 15% turpmākajos gados. Grozījumu autori norādīja, ka iedzīvotāji mikrouzņēmumus nereti izmanto negodīgos nolūkos – nevis, lai dibinātu jaunu uzņēmējdarbību, bet gan izmanto mikrouzņēmumu kā veidu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Taču šāds ierosinājums izraisīja asus uzņēmēju iebildumus, un parlaments nolēma meklēt kompromisa risinājumu.
