Francija nespēj samazināt budžeta deficītu un aicina ES būt pacietīgai

Francijas prezidents Fransuā Olands aicina pārējas Eiropas Savienības (ES) valstis būt pacietīgai ar Parīzi, lūdzot vairāk laika ekonomikas reformu īstenošanai. Ar šādu aicinājumu viņš nācis klajā pēc tam, kad Francija paziņoja, ka nespēs samazināt savu budžeta deficīta līdz Briseles noteiktajam līmenim arī līdz nākamajam gadam, kaut iepriekš to bija apņēmusies izdarīt. 

Olands arī aicināja elastīgāk interpretēt kopienas budžeta deficīta noteikumus, bet arī paziņoja, ka Francija neprasa īpašu attieksmi pret sevi.  

Pirms dažām nedēļām Francija paziņoja, ka arī nākamgad vēl nespēs sasniegt Eiropas Savienības noteikto budžeta deficīta limitu - ne vairāk kā 3% no iekšzemes kopprodukta.  Finanšu ministrs Mišels Sapēns atzina, ka Francija spēs sasniegt mērķi vien 2017.gadā,  divus gadus vēlāk, nekā tika paredzēts, kaut gan Parīzei jau bija dots papildu laiks to izdarīt līdz 2015.gadam. Sapēns paziņoja, ka Eiropas Savienības otrās lielākās ekonomikas budžeta deficīts nākamgad sasniegs 4,3%.  

Vēlāk notikušajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē Sapēnam esot nācies uzklausīt kritikas vilni no citu valstu kolēģiem, vēstīja diplomātiskie avoti. Eiropas Komisija valstij, kas pārkāpj budžeta notikumus, var piemērot soda naudu, kaut gan nav zināms, vai Francijas gadījumā Brisele spers šādu soli.

Parīze sociālistu prezidenta Fransuā Olanda vadībā allaž primāri uzstājusi uz nepieciešamību veicināt ekonomisko izaugsmi, nevis īstenot bargus taupības pasākumus. Šobrīd Francijas ekonomika stagnē, bet bezdarbs pietuvojies 11% atzīmei.  

Olands ceturtdien ilgi gaidītā uzrunā nācijai Elizejas pilī aicināja Eiropu būt pacietīgai ar Franciju un solīja īstenot reformas. Bet viņš norādīja, ka negatavojas iet tālāk par taupības pasākumiem, kas jau tikuši izziņoti.  

Olands noraidīja spiedienu ieviest tādas reformas kā 35 stundu darba nedēļas atcelšanu vai pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Viņš uzstāja, ka tas tikai veicinātu nevienlīdzību un paaugstinātu bezdarbu.  

Francijas prezidents atzina, ka rezultāti pēc līdz šim pieņemtajiem lēmumiem nāk lēni, bet pauda, ka viņa īstenotā politikā ļaus sasniegt rezultāts līdz 2017.gadam, kad beidzas Olanda termiņš amatā.  

Viņš arī  uzsvēra, ka Eiropas Savienības institūcijās ir guvis atbalstu aicinājumiem īstenot pasākumus, kas veicinātu Eiropas ekonomikas izaugsmi, aicināja elastīgāk interpretēt kopienas budžeta deficīta noteikumus, bet uzstāja, ka Parīze neprasa, lai pret to izturas kā īpaši.

Francija neprasa īpašu attieksmi, sakot, ka tāpēc, ka esam liela valsts, mēs varam uz sevi attiecināt izņēmumus. Nē. Francija runā Eiropas interesēs. Francija samazinās tēriņus par 50 miljardiem eiro. Un tas nav tik viegli. Bet Francija nedarīs vairāk par to, jo tas apdraudēs ekonomikas izaugsmi. Francija neieviesīs papildu nodokļus, kas var apturēt izaugsmi un iedzīt izmisumā nodokļu maksātājus,” skaidroja Olands.

Olands noraidīja viedokli, ka deficīta griešanas tempa samazināšana var iznīcināt finanšu tirgu uzticību Francijai, norādot, ka valsts aizņemšanās izmaksas joprojām ir zemas. Turklāt, prezidents paziņoja, ka nevajadzētu no Francijas pieprasīt īstenot darba tirgus reformas daudz ātrākā laikā, nekā to savulaik spēja Vācija.

„Mūsu vāciešu draugiem ir visas tiesības pie katras iespējas mums atgādināt par nepieciešamību īstenot reformas. Mēs to darām. Bet neprasiet mums izdarīt piecos gados to, ko mūsu vāciešu draugi ir izdarījuši vairāk nekā desmit gados daudz labākos ekonomiskos apstākļos un bez budžeta deficīta ierobežojumiem. Mēs, francūži, esam ļoti stipri, bet tomēr mēs nevaram izdarīt divreiz labāk divreiz īsākā laikā nekā vācieši!” paziņoja prezidents.

Francijas premjers Manuels Valls pirmdien ierodas vizītē Vācijā, kur kanclerei Angelai Merkelei skaidros Parīzes nostāju un centīsies rast vienotu vīziju ar Berlīni par to, kā stiprināt kopienas ekonomiku.   

Tikmer Olanda popularitātes līmenis sabiedrībā nokrities līdz rekordzemai atzīmei - 13%. Aptaujas liecina, ka lielāka daļa iedzīvotāju nevēlas, lai viņš 2017.gada vēlēšanās kandidētu uz vēl vienu termiņu. Vienlaikus par atgriešanos politikā paziņojis bijušais centriski labējais  prezidents Nikolā Sarkozī, solot vēlētājiem piedāvāt „jaunu politisko izvēli”. Sarkozī 2012.gadā vēlēšanās zaudēja Olandam, kļūstot par pirmo Francijas prezidentu kopš 1981.gada, kurš netika pārvēlēts uz otru pilnvaru termiņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt