Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vērtēs homeopātijas spēju ārstēt vēzi

Rosina NĪN atlaidi noteikt pēc deklarēto cilvēku skaita

FM rosina nekustamā īpašuma nodokļa atlaides noteikt pēc deklarēto cilvēku skaita

Finanšu ministrijā beidzot tapis priekšlikums, kas sola samazināt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Tas gan neparedz atteikšanos no nodokļa vienīgajam mājoklim, kā to vēlējās vairāk nekā 10 000 cilvēku, kuri to pieprasīja Saeimai. Cik liela atlaide tiks piemērota nodoklim, būs atkarīgs no cilvēku skaita, kas deklarēti īpašumā.  

Lai ierobežotu strauju nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, Latvijā pērnā gada martā Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs  (Nacionālā apvienība) apturēja kadastrālās vērtības bāzes pārskatīšanu. Tomēr pēc pašvaldību iebildēm kadastrālās vērtības tika pārskatītas zemei kultūrvēsturiskajās teritorijās.

Rezultātā kadastrālā vērtība un ar to saistītie nodokļu maksājumi pieauga 1,4% jeb teju 14 tūkstošiem zemju īpašumu, no kuriem lielākā daļa ir Rīgā.

Viens no šādiem īpašumiem ir arī skolotājai Liānai Hiršsonei, kura aizsāka parakstu vākšanu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, jo viņu pārrēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis iedzinis vēl lielākā izmisumā. Viņas privātmāja atrodas netālu no Ganību dambja un Hanzas ielas. Pērn Liānai bija jāmaksā  1040 eiro gadā, bet šogad jau  - 1800 eiro. Šādu summu samaksāt ar skolotājas algu ir praktiski neiespējami.   

“Šobrīd jau mans maksājums gadā ir lielāks nekā Vācijā, kur minimālā alga ir n-reizes lielāka par mūsu minimālo algu. Mēs jau šobrīd maksājam tādu nodokli, kādu maksā citu Eiropas valstu iedzīvotāji, kuri ar īpašumu pelna. Mēs tajā tikai dzīvojam,” stāstīja skolotāja.

Rīgas domē skaidroja, ka tas ir pašsaprotami. Nodoklis pieaug, jo pieaugusi īpašuma kadastrālā vērtība.    

“Spekulatīvu darījumu dēļ tā [vērtība] uzlec. Tādējādi tā tiek paaugstināta mikrorajonam. Tur ir sakne problēmai,” skaidroja domes Ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis.

Iepriekš Hiršsone sabiedrības iniciatīvas portālā “Mana Balss” savāca vairāk nekā 10 000 parakstu par likuma izmaiņām, kas vienīgajam mājoklim nodokli varētu nepiemērot.

Saeima uzdeva izstrādāt risinājumus Finanšu ministrija. Pilnībā atcelt nodokli vienīgajam mājoklim politiķi nepiekrīt, bet ministrija piedāvā diferencētu pieeju.

“Mēs no savas puses gribam piedāvāt, ka ir noteikts katram iedzīvotājam telpas un ēkas zemes neapliekamais minimums, kam ir stipri samazināta vai nulles likme, par pārējo īpašumu kompensējot ar palielinātu likmi,” skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Darba grupas piedāvājums paredz, ka tie varētu būt aptuveni 30 kvadrātmetri dzīvokļiem un privātmājai par vienu deklarēto cilvēku, kam nodokļu likme būs vai nu samazināta, vai piemērota nulles apmērā. Par pārējo platību gan nāksies maksāt no pilnas likmes.

Tādējādi, piemēram par 70 kvadrātmetru dzīvokli daudzdzīvokļu ēkā deklarētai četru cilvēku ģimenei nodoklis, iespējams, vispār netiktu piemērots vai piemērots minimālā apmērā. Šīs gan ir tikai atlaides par mājokļa platību.

Cik lielas tās varētu būt zemei, šobrīd nav zināms.

Priekšlikuma kritiķi norāda, ka gadījumā, ja platības, uz kurām tiktu attiecinātas atlaides nodoklim par zemi,  būtu tikpat lielas kā ēkām, vajadzīgais efekts no nodokļa pārskatīšanas netiktu sasniegts, jo nodokļa likme par zemi ir krietni augstāka nekā ēkām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti