Salacgrīvas novada Liepupes pagasta zemniece Lija Joksta graudus audzē jau 21 gadu, tomēr šāds gadījums, kad saimniecība krīt par upuri krāpniekiem, ir pirmo reizi. Tiesa, pirmo reizi viņa ražu mēģinājusi pārdot ar sludinājuma starpniecību, joparasti sadarbojusies ar pārbaudītām firmām.
Taču šoreiz atsaucies pircējs, atsūtīts arī līgums, graudi aizvesti un pēc pāris dienām Lija zvanījusi, lai apvaicātos par solīto samaksu. „Krievu tautības cilvēks man pretī saka: jā, jā, šodien jau mēs pārskaitījām. Es jau grāmatvedei pateicu, kad jāpārskaita, bet tā kā mums bankas atšķiras, tad gaidiet, rīt, parīt būs jums kontā. Nu labi, gaidu," stāsta Lija Joksta.
Taču nākamajā dienā Lija saņēmusi zvanu no kāda Dagdas zemnieka, kas arī nodevis graudus šai firmai un tad, meklējot sīkāku informāciju, bijis skaidrs, ka jāvēršas policijā. Nu jau zināms, ka arī kādā Ogres saimniecībā šādi paņemts rapsis. Lijai zvanījuši arī citi, agrāk apkrāpti zemnieki.
Policijā atzīst, ka ar līdzīgiem gadījumiem nākas sastapties ik gadu, tāpēc zemniekiem pašiem rūpīgi jāizvērtē riski, sadarbojoties ar nezināmu firmu. „Mums šie dati ir noteikti jāpārbauda. Un mūsdienās nav grūti jebkurā interneta vietnē pārliecināties par kādas atsevišķas firmas pastāvēšanu, ievadot tikai šīs firmas nosaukumu, līdzšinējo pieredzi, darbības jomām, apgrozījumu un tā tālāk," skaidro Valsts policijas pārstāve Dace Jukāma.
Iespējams, risinājums būtu prasīt priekšapmaksu, vismaz daļēju. Tam piekrīt arī Vīgantu saimniece, lai gan līdz šim tāda prakse graudu pārdošanā neesot ierasta.
Šobrīd Lija Joksta ir neziņā par vēl vienas graudu kravas likteni: „Tur bija pat līgums sastādīts, tur man pat pasi atrādīja, pavadzīmes, jau tūlīt pat apmainījāmies ar oriģinālām pavadzīmēm, jo es teicu – tā es otrreiz negribu uzkāpt uz grābekļa. Un vienalga uzkāpu. Es jūtu, ka arī tur būs jāsniedz policijā ziņojums."
Šobrīd saimniecībā jādomā, kur ņemt naudu strādnieku algām, kredītiem. Tāpat ir bažas, ka līdz ar nesaņemto naudu apdraudēta būs iespēja nākamgad pilnā apjomā saņemt akcīzes degvielu, bioloģiskās saimniecības subsīdijas. Turklāt par darījumu jebkurā gadījumā ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr Lija Joksta cer, ka izdosies atrast krāpniekus, kā arī atgūt sev pienākošos naudu.
