Deputāta kandidāts Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) uzsvēra, ka mēs jau tā maksājam pietiekami dārgi par elektrību. Lai samazinātu Krievijas gāzes cenu, nepieciešami alternatīvi resursi – sašķidrinātās gāzes terminālis. Ja Baltijas valstīm nav iespēju vienoties par kopēju terminālu, tad Latvijai ir jābūvē pašai savs. „Mēs nedrīkstam kavēties, tas ir nacionālās valdības jautājums,” viņš uzsvēra.
Arī Roberts Zīle no Nacionālās apvienības uzskata, ka būtu jāvienojas par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, turklāt Latvija ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas likumdošanas jomā.
„Vienotības” saraksta līderis Valdis Dombrovskis arī atzina, ka sašķidrinātās gāzes terminālis un starpsavienojumi novedīs pie gāzes cenas samazinājuma, jo par to liecina vairāku valstu pieredze, kur bijis 10-20% cenu kritums. Viņš arī aicināja diskutēt par jaunāko ideju, ka Eiropas Savienība varētu būt kā vienots pircējs Krievijas gāzei.
Savukārt Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) norādīja, ka brīvais elektrības tirgus un diversifikācija ir laba lieta, bet ne par katru cenu. Pēc viņas domām, alternatīvie avoti ir ekoloģijai bīstami, savukārt ASV piedāvātā slānekļa gāze saindē ūdeni.
Arī Alfrēds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) skeptiski attiecās pret ASV piedāvājumu, jo liela nauda jāiegulda rūpnīcās un tehnoloģijās.
„Jādomā, kā turēt labas attiecības ar Krieviju diplomātiskā līmenī un izmantot tās iespējas, ko dod Inčukalna krātuve,” piedāvāja Rubiks.
Partijas „Saskaņa” pirmais numurs Boriss Cilevičs pauda, ka gāzes cena ir ekonomisks, ne politisks jautājums, jo līdz šim Latvijai nav bijušas problēmas ar Krievijas gāzes piegādēm. Viņa teiktajam nepiekrita Bondars, norādot, ka jau šobrīd eksistē politiskā cena, un tā kritīsies, ja tiks uzbūvēts termināls.
Savukārt partijas „Latvijas attīstībai” saraksta līderis Andrejs Žagars uzskata, ka ir jādomā, kā var samazināt gāzes patēriņu, izmantojot, piemēram, šķeldu katlumājas un siltinot mājas.
