No 2017.gada 15.jūnija Eiropas Savienībā būs aizliegts piemērot viesabonēšanas tarifus par telefonsarunām, īsziņām un mobilā interneta lietošanu.
Savukārt jau no 2016.gada 30.aprīļa viesabonēšanas uzcenojums (salīdzinājumā ar tarifu, ko abonents maksā savā mītnes zemē) nedrīkst pārsniegt:
+0,05 eiro minūtē par balss zvaniem;
+0,02 eiro par īsziņu;
+0,05 eiro par megabaitu par mobilā interneta lietošanu;
Maksimālo uzcenojumu par zvanu saņemšanu Eiropas Komisija precizēs vēlāk, bet gaidāms, ka tas būs ievērojami zemāks nekā par izejošajiem zvaniem.
Valstīs varēs lemt par izņēmumiem
Ja mobilo sakaru operators varēs pierādīt, ka viņš nespēj atpelnīt izmaksas, ko rada sakaru nodrošināšana citās ES dalībvalstīs un ka jaunie noteikumi ietekmēs arī cenas vietējiem abonentiem, regulators katrā dalībvalstī varēs atļaut ārkārtas gadījumā noteikt nelielu papildmaksu, lai atgūtu šīs izmaksas.
Lai aizsargātu nozares operatorus pret iespēju, ka lietotāji varētu šo likumu izmantot ļaunprātīgi, piemēram, darbojoties „mūžīgā viesabonētāja režīmā”, operatoriem pie zināmiem nosacījumiem varētu atļaut iekasēt nelielu piemaksu, kurai tomēr jābūt zemākai par pašreizējiem vieabonēšanas tarifu griestiem. Precīzus noteikumus vēl izstrādās Eiropas Komisija, sadarbojoties ar telekomunikāciju nozares regulatoriem dalībvalstīs.
Brīva piekļuve internetam
Jaunie noteikumi uzliek pienākumu interneta pieslēguma nodrošinātājiem vienlīdzīgi izturēties pret visu veidu saturu, proti, nedrīkstēs bloķēt vai palēnināt piekļuvi noteiktam saturam, lietojumprogrammai vai pakalpojumam komerciālu apsvērumu dēļ.
To drīkstēs darīt vien tad, ja vien tas būs vajadzīgs tiesas spriedumu pildīšanai, tiesību aktu pildīšanai, kiberuzbrukumu apkarošanai vai datplūsmas pārblīves novēršanai. Ja minēto iemeslu dēļ būs jāiejaucas datplūsmā, tam būs jānotiek pārredzami, nediskrimējoši un proporcionāli, un to nedrīkstēs darīt ilgāk, nekā nepieciešams.
Tomēr operatoriem būs ļauts piedāvāt specializētus pakalpojumus (piemēram, labāku interneta kvalitāti, kas vajadzīga noteiktu pakalpojumu sniegšanai), bet tikai ar nosacījumu, ka tas neietekmēs pārējo datu plūsmas kvalitāti.
Jāsniedz solītais interneta ātrums
Interneta nodrošinātājiem būs topošajiem līgumslēdzējiem par fiksētā vai mobilā interneta pakalpojumiem skaidri jānorāda, ar kādu vidējo augšupielādes un lejupielādes ātrumu viņi var rēķināties.
Datplūsmas atšķirības no solītā, ja tās būs pastāvīgas vai gadīsies regulāri, sniegs lietotājam tiesības uz kompensāciju vai līguma laušanu. Dalībvalstu regulatori būs atbildīgi par lēmumu, vai solītā un reālā interneta ātruma atšķirības ir pietiekamas, lai to uzskatītu par līguma pārkāpumu.
