ĪSUMĀ:
- Lielākā komponente ēnu ekonomikā – aplokšņu algas
- No nozarēm lielākā ēnu ekonomika – būvniecībā
- No reģioniem vislielākā ēnu ekonomika – Rīgā
- Ēnu ekonomika pieaugusi arī Lietuvā un Igaunijā
- Pētnieks: Ēnu ekonomikas pieaugums – satraucoša tendence
- Finanšu ministre nesteidz piekrist pētījumā secinātajam
Ēnu ekonomika pieaug pirmo reizi kopš 2013.gada
Precīzi izmērīt ēnu ekonomikas īpatsvaru nav iespējams, taču tendences noteikt var, norāda ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks Sauka. Viņa jaunākais pētījums Latvijai nav glaimojošs. Uzņēmumu aptaujas apliecinājušas, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis no 20,7% 2016.gadā līdz 22% pērn. Rādītājs pieaudzis pirmo reizi kopš 2013.gada.
Vislielāko daļu – vairāk nekā 45% – no ēnu ekonomikas īpatsvara Latvijā veidoja aplokšņu algas. Seko neuzrādītie ienākumi – 37,2% un neuzrādītie darbinieki –17,4%. Aplokšņu algu apjoms Latvijā pērn pieaudzis par gandrīz trim procentpunktiem.
Pētījuma autors stāsta, ka ēnu ekonomika ir klātesoša visu izmēru uzņēmumos. Turklāt īpaši – jaunajos uzņēmumos.
"Vēl interesantāk ir tas, ka mans kolēģis no Šefīldas universitātes, kurš ir sociologs un pēta šīs lietas, viņš, izmantojot visu centrālaustrumu Eiropas valstu datus, skaidri parāda, ka tie uzņēmumi, kas ir jaunāki un pamanās vairāk nošmaukt no valsts, īstenībā pēc tam izaug lielāki, stiprāki un vairāk maksā valstij.
Tas nozīmē tikai vienu – neslauciet kā pārnobriedušu govi mazu uzņēmumu, kuram vēl nav, ko īsti maksāt," teica pētnieks.
Vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecībā – 35,2%, mazumtirdzniecībā – 22%, ražošanā – 20,3% un vairumtirdzniecībā – 13%.
Lielais aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā neesot jauna problēma, norādīts pētījumam veltītajā konferencē. Šobrīd cerības tiekot liktas uz būvuzņēmēju nesen parakstīto ģenerālvienošanos, kas paredz nozarē ieviest lielāku minimālo algu nekā valstī kopumā, kā arī darba laika uzskaites sistēmu.
Vērtējot reģionu griezumā, Latvijā vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars esot Rīgā – 24,6% no IKP.
Seko Kurzeme ar 23,2%, Zemgale – 21,7%, Latgale – 21,6% un Vidzeme – 16,6%, liecina pētījuma dati.
Sauka iepriekš intervijā Latvijas Radio vērtēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums pērn ir satraucoša tendence, jo parasti, augot ekonomikai, pelēkais sektors samazinās, kas diemžēl nav noticis.
"Tas, kas ir slikti pie visa šī, ka šis pieaugums ir vērojams tajā brīdī, kad aug ekonomika. Mēs zinām, 2017.gadā ekonomika auga par 4,5%. Tas viens no skaidrojumiem varētu būt, ka ekonomika ir vienkārši lielāka, nekā mums šķiet," sprieda Sauka.
Izvairīšanās no nodokļiem Igaunijā un Lietuvā pieaugusi straujāk, taču kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars abās kaimiņvalstīs ir par pieciem procentpunktiem mazāks nekā Latvijā. Igaunijā ēnu ekonomika, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaugusi par 2,8 procentpunktiem – līdz 18,2% no IKP, bet Lietuvā – par 1,7 procentpunktiem jeb arī līdz 18,2% no valsts IKP. Arī kaimiņvalstīs lielākā problēma ir aplokšņu algas.
Ministre nesteidz piekrist pētījumā secinātajam
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšanai vajadzīga iedzīvotāju pārliecība par to, ka valsts naudu tērē lietderīgi. Tikmēr secinājumam, ka ēnu ekonomika Latvijā pieaug, finanšu ministre nesteidz piekrist. Valdība ēnu ekonomiku vērtē pēc austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera metodes, un tā uzrāda, ka ēnu ekonomikas apmērs samazinās.
"Es neapšaubu, ka ir palielinājies aplokšņu algu īpatsvars, jo tas ir rādītājs, ko ārkārtīgi grūti ir "noķert".
Tas, kas ir jāsaprot – Saukas kunga pētījums tomēr ir ekonomikas sentiments. Ir jautāts uzņēmējiem viedoklis par to, kā tiem šķiet.
Nereti, ja tu vairāk dzirdi informāciju par to, ka ir kaut kāda problēma sabiedrībā, tad arī tavā atbildē būs viedoklis, ka jā, tā ir problēma. Es uzskatu, ka tas ir pozitīvi, ka mēs apzināmies, ka tā ir problēma," teica ministre.
Viņa norāda, ka cīņa ar aplokšņu algām ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāte.
VID vadītāja amata pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā stāsta, ka pēdējā laikā krietni uzlabojusies sadarbība ar ēdināšanas nozari. “Tas, kas radīja manī ļoti lielu bažu ir tas, ka jāturpina ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī kopā ar nevalstiskajām organizācijām sabiedrības tolerances mazināšana pret nodokļu nemaksāšanu. Tas rādītājs bija ļoti augsts, un, nemainot uzņēmēju attieksmi, nelīdzēs nekādas represīvas metodes,” sacīja Pelēkā.
Uzņēmēji paši esot apzinājušies, ka ēnu ekonomika ir problēma, tomēr satraucoša esot jauna tendence – aplokšņu algas izvēlas paši darbinieki.
"Ir pienācis tas brīdis, kad diemžēl darba ņēmējs ir tas, kurš saka, ka viņš grib saņemt aplokšņu algu atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bieži vien viņi bija kā ķīlnieki – darba devējs viņiem uzspieda saņemt algu bez nodokļu nomaksas," atzina Pelēkā.
Tikmēr bijusī VID vadītāja, tagad biedrības “BASE” valdes locekle Ināra Pētersone uzskata – pie aplokšņu algu problēmas nevar vainot tikai uzņēmējus. Bieži paši cilvēki pieprasa šādu samaksas veidu, jo pret tiem uzsākta parādu piedziņa. “Manuprāt, ir jāsāk atkal atgriezties pie vecās idejas – vai nevajag pie administratīvās atbildība saukt ne tikai darba devēju, bet darba ņēmēju. Varbūt tad cilvēks beidzot aizdomāsies, ka tas ir noziegums,” sacīja Pētersone.
Kopš 2016. gada vidus par aplokšņu algu maksāšanu draud cietumsods. Šobrīd VID lietvedībā par aplokšņu algu maksāšanu ir 13 aktīvi kriminālprocesi, savukārt divas lietas nodotas kriminālvajāšanai.
