ĪSUMĀ:
- Pēc vairāku gadu krituma pērn ēnu ekonomika Latvijā pieauga.
- Ekonomikas izaugsmes laikā ēnu ekonomika parasti mazinās, Latvijā tas nav noticis
Arnis Sauka skaidro: - Iespējams, kopumā ekonomika aug straujāk, nekā uzrāda statistika.
- Ēnu ekonomika varētu augt, jo kontrole nav gana stingra.
- Ēnu ekonomiku var arī veicināt uzņēmēju neticība nodokļu pareizai tērēšanai.
- Uzņēmēji gan vairāk apmierināti ar valdību un valdības attieksmi.
- Taču, iespējams, apmierinātību rada prasmīga komunikācija.
- Bet bez satura, ar komunikāciju vien ēnu ekonomiku nesamazinās.
- Un gudrai politikas veidošanai nepieciešama analīze, nevis tikai “politiskā izšķiršanās”.
Ikgadējo Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu ''Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs'' prezentēs trešdien, 16.maijā, speciālā konferencē "Ēnu ekonomika Latvijā", un līdz tam Sauka atturējās nosaukt precīzus ciparus. Taču viņš skaidroja, ka līdz šim šī tendence bija pozitīva, 2009. - 2010.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 30% un pat tuvojās 40%, bet no 2014.gadā tā nostabilizējas ap 20% - 23% - 24%, un mēs jau bijām būtībā pieraduši, ka ēnu ekonomika Latvijā mazinās par aptuveni vienu procentpunktu.
Diemžēl 2017.gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pieaugusi, turklāt pieaugums ir “vairāk nekā nulle komats kaut kādi procenti”. To nevar izskaidrot ar kādu statistikas kļūdu, atzina Sauka. Galvenā lieta aizvien ir tieši aplokšņu algas, kas ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā kopumā.
Tajā pašā laikā nodokļu ieņēmumi palielinājušies gandrīz par 8%. Viens iespējamais izskaidrojums ir, ka ekonomikas izaugsme valstī varbūt straujāka un ekonomika ir lielāka, nekā mums šķiet. Statistika to neparāda, bet tad iespējama situācija, ka aug gan nodokļu ieņēmumi, gan ēnu ekonomika.
Tas, ka ēnu ekonomiku kopumā pieaug pie ekonomikas izaugsmes, ir ļoti satraucoša parādība, jo parasti, ekonomikai ejot uz augšu, ēnu ekonomika mazinās – “nu nav jēgas ņemties, uzņēmējiem arī jāguļ naktīs”, norādīja Sauka.
Viens no iemesliem varētu būt nepietiekami stingrs kontroles mehānisms, skaidroja pētnieks.
Kontrole nav kļuvusi vājāka, bet acīmredzot tā nav pietiekama. Un nav jautājums tikai par to, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) spēj pieķert nodokļu nemaksātājus, bet arī par to, kas notiek tālāk, kā strādā tieslietu sistēma, norādīja Sauka.
Bet tikpat labi tur varbūt arī dziļāki, iekšēji faktori, - iespējams, ka uzņēmēji tik ļoti netic, ka tie nodokļi aizies tur, kur tiem ir jāaiziet, ka pat brīžos, kad viņiem iet labāk, viņi tik un tā izvēlas nemaksāt, skaidroja Sauka.
Ja cilvēki redz, ka, piemēram, veselības nozarē rindas samazinās vai ka izglītības kvalitāte pieaugtu, tad ir labi, bet daudzās jomās, iespējams, uzņēmēji vēl to neredz, varbūt, ka tā ir kaut kāda aizture, pieļāva pētnieks.
Un tas nav tikai ticības jautājums, jo uzņēmējs ar nodokļu maksāšanu vai nemaksāšanu pauž savu viedokli par valdības darbu, piebilda pētnieks.
Turklāt ēnu ekonomikas mazināšanai nepietiek vien ar kādu normatīvu pieņemšanu, svarīgi, lai šie normatīvi arī aizietu dzīvē un strādātu. Latvijā ļoti daudz kas apstājas tikai pie formālās normas pieņemšanas.
Tajā pašā laikā uzņēmēju apmierinātība ar to, ko dara politikas veidotāji, pieaug. Piemēram, pieaug apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbību, ir laba apmierinātība ar valsts nodokļu politiku, likumdošanas kvalitāti, un vēsturiski pirmoreiz pieaug apmierinātība ar valdības attieksmi pret uzņēmējiem, atklāja Sauka.
Igaunijā visās šajās komponentēs apmierinātība mazinās, un dažos vērtējumos Latvija pat apsteidz Igauniju. Un lielā mērā to ietekmēja veiksmīga komunikācija. “Finanšu ministrijai vispār ir fantastiski komunikācijā un acīmredzot tam ir kaut kāda ietekme,” piebilda Sauka.
Bet ar komunikāciju var izdarīt daudz viena divu gadu termiņā, bet, ja nav darbības, nav satura, tad ēnu ekonomika augs un attieksme atkal mainīsies, brīdināja pētnieks.
Un, lai būtu saturs, ir jābūt gudrai politikas veidošanai, un gudra politikas veidošana nevar būt balstīta uz motīviem “nu, man tā liekas” vai “tā ir politiska izšķiršanās”, uzsvēra Sauka.
Tai jābalstās uz analītisku darbu, kurā iesaistīti gudrākie prāti, un nav svarīgi, vai viņi ir gudrākie prāti no konkrētas valsts vai tā ir starptautiska ekspertīze. Un turklāt šo ekspertīzi vajag arī izmantot, jo ir tik daudz pētījumu, kas nav izmantoti, atzina pētnieks.
KONTEKSTS:
2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 20,3% no iekšzemes kopprodukta (KP), kas ir mazāk nekā 2015.gadā, kad tas sasniedza 21,3%.
