Nepieņemot lēmumu, pusotra gada laikā izmaksāti 1,6 miljoni eiro, kurus ministrija tagad prasa atmaksāt valsts budžetā un par ko norit tiesvedība. Eglītis ministra pārmetumus par nolaidību noliedz, jo dažādos laika periodos runa esot par dažādiem pārkāpumiem. Turklāt procesu sarežģījis tas, ka “Lielmežotnes” ražotais siltums vajadzīgs apkārtnes iedzīvotājiem.
"Saņemot papildu informāciju no stacijas, kādā brīdī tuvāk rudenim noskaidrojās, ka stacijai ir arī [eletroenerģijas] patērētāji, kuri ir iedzīvotāji. Mums bija pienākums formāli apturēt OIK piemaksas, tad radās risks, ka šī stacija pirms apkures sistēmas varētu pārtraukt darbu. Tad sarakste ar Zemkopības ministriju un sarakste ar pašvaldību aizņēma vairāk laika, bet es pat teiktu, ka tas zināmā mērā bija apzināti. Mēs nebijām gatavi vieglu roku vienkārši izslēgt staciju, kas tiešām nodarbojas ar apkuri, tāpēc lēmuma pieņemšanai [par OIK maksājumu pārtraukšanu] pagāja ilgāks laiks nekā standarta situācijās," pauda Eglītis.
Eglītis joprojām uzskata, ka Nemiro no viņa vēlas atbrīvoties “Latvenergo” padomes konkursa dēļ. "Visas pazīmes par to liecina. Šāda veida paskaidrojumus par dažādiem sīkumiem es rakstu jau kopš pagājušā gada rudens. Ir jāvērtē iespēja sadarboties ar vadītāju. Cilvēki, darbinieki, teiksim 70-80% gadījumu pamet savus vadītājus, nevis darbu," tā Eglītis. Eglītis bija plānojis ārpus padomes atstāt Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, taču pusstundu pirms jaunās padomes iecelšanas Nemiro Eglīti atstādināja.
Uzņēmuma "Lielmežotne" viedokli Latvijas Radio pirmdien, 17. februārī, iegūt gan neizdevās.
KONTEKSTS:
Ekonomikas ministrs Nemiro ("KPV LV") uzdos veikt auditu saistībā ar OIK pārraudzībā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lai pievērstu to uzmanību iespējamiem pārkāpumiem OIK sistēmā. Nemiro žurnālistiem pirmdien, 17. februārī, norādīja, ka OIK staciju uzraudzība bijusi Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Eglīša uzdevums un ir konstatēti vairāki gadījumi, par kuriem būtu nepieciešams vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Negatīvi ministrs vērtēja Eglīša sadarbību ar Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Tāpat Nemiro atgādināja par Ekonomikas ministrijas lēmumu atcelt tiesības SIA "Lielmežotne" pārdot koģenerācijas elektrostacijā "Mežotnes Selekcija" saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un noteikt uzņēmumam pienākumu atmaksāt valstij līdz šim saņemto atbalstu 1,6 miljonu eiro apmērā. Ministrs pauda, ka "Lielmežotne" jau 2018. gadā tika brīdināta par iespēju zaudēt OIK un tā paša gada decembrī no minētā komersanta tika saņemta papildu informācija. "Normatīvie akti nosaka, ka [saņemtā papildinformācija] jāizskata mēneša laikā. Šajā lietā nekas nenotika, valsts sekretārs lēmumu nepieņēma un katru mēnesi komersantam tika maksāts, iespējams, nelikumīgs atbalsts," teica Nemiro.
Ministrs uzsvēra, ka valsts sekretārs nav nodrošinājis ne dokumentus parlamentārajai komisijai, ne arī savlaicīgu OIK pārkāpumu izskatīšanu.
Nemiro uz disciplinārlietas pārbaudes laiku par iespējamiem pārkāpumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) uzraudzībā no amata atstādinājis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Eglīti, savukārt Eglītis atstādināšanu saista ar viņa nevēlēšanos "Latvenergo" padomē iecelt ministra padomnieku Pāvelu Rebenoku.
Nemiro piebilda, ka viņš arī vērsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai Eglīša nepietiekamas OIK uzraudzīšanas rezultātā valstij nav nodarīts kaitējums. Par jaunu ministrijas valsts sekretāru plānots apstiprinā Edmundu Valanti. Tikmēr JKP līderis, tieslietu ministrs Bordāns aicinājis premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") atbrīvot no amata Nemiro. Bordāns uzskatot, ka Nemiro vēloties iecelt amatā "Latvenergo" sev pietuvinātas personas un tādēļ panācis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra aiziešanu, iepriekš pauda tieslietu ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
