Ja vēl otrdien līdz pulksten 10 Lietuvas piena produktu kravas varēja brīvi šķērsot robežu ar Krieviju, tad jau ap pusdienlaiku situācija mainījās un pienāca ziņas par pirmajām iesprūdušajām kravām Krievijas muitas punktos. Sākotnēji kravu dīkstāves iemesls tika skaidrots ar problēmām datorsistēmā, taču pēc neoficiālām ziņām, līdz muitai nonāca Krievijas dienesta "Rospotrebnadzor" vadītāja Genādija Oņiščenko rīkojums kravas tālāk nelaist.
Eksperti gan norāda, ka šis Krievijas solis nebūt nav saistīts ar rūpēm par patērētāju veselību, bet ir vērsts pret Lietuvu kā Eiropas Savienības prezidējošo valsti, kas šobrīd vada bloka tuvināšanos ar vairākām bijušajām PSRS republikām, kuras savukārt Krievija vēlas redzēt savā topošajā Eirāzijas savienībā.
"Krievija ne pirmo reizi izmanto šādas sankcijas. Katrā ziņā Lietuva tiek sodīta par Eiropas Savienības austrumu partnerības intensificēšanu," saka Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
Lietuva par savu prioritāti prezidentūrā ir izvirzījusi Austrumu partnerības nostiprināšanu. Novembrī Viļņas sammitā, gaidāma Eiropas Savienības asociācijas līguma parakstīšana ar Ukrainu, kā arī līgumu parafēšana ar Gruziju un Moldovu.
Taču divās savienībās valstis vienlaikus darboties nevarēs. To uzvērusi kā Eiropas Savienība, tā Krievija.
Kā norāda Kudors, īpaši svarīga Krievijai Eirāzijas savienības izveidē ir Ukrainas dalība. "Ukraina būtu ļoti labs faktors, kas veicinātu citu NVS valstu pievienošanos Eirāzijas savienībai. Ja tajā ir tikai Krievija un mazās valstis, tad to varētu salīdzināt kā tādu lielu gigantu ar daudziem maziem punduriem apkārt. [..] Ukraina, kā otra lielākā valsts NVS un kā otrs lielākais tirgus NVS var palīdzēt Krievijai īstenot savas ieceres par topošo savienību," saka Kudors.
Lai arī gatavību pievienoties Krievijas vadītajai muitas savienībai nesen izteikusi Armēnija, citu valstu pievienošanās šai organizācijai nebūt nav tik gluda, kā Maskavai šķitis iepriekš. Arī Ukrainas valdības izvēle sadarboties ar Eiropu nav notikusi bez aprēķina -Krievija savu iekšējo ekonomisko problēmu dēļ Ukrainai vairs nevar sniegt tik lielu palīdzību, kādu tai gatava dot Eiropa.
Savs vārds Lietuvas strīdā ar Krieviju visdrīzāk būs jāsaka Eiropas Savienībai. Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs jau paspējis izteikties, ka Eiropas Komisija saistībā ar šo gadījumu apsver iespējas sūdzēties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kurā nesen uzņemta Krievija. Stingrāku ES pozīciju pret Krieviju pieprasa arī Baltijas valstu eiroparlamentārieši.
Tikmēr Latvijas pircējiem Krievijas un Lietuvas piena „kašķis" ir gluži kā medusmaize. Ja tas ieilgs – ir pamatotas cerības, ka kaimiņvalsts piena produktu cenas veikalu plauktos kritīsies. Turklāt ieguvēji būs arī Latvijas piena pārstrādātāji, kuriem pavērsies lielākas iespējas eksportēt produkciju Krievijas tirgū no kura būs laukā Lietuvas piena rūpnieki, atzīst Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
"Latvijas ražotājiem tā viennozīmīgi ir gan laba gan slikta ziņa. Tajā brīdī, kad piens netiek pieņemts Krievijā tur veikalos plaukti paliek tukši. Sakarā ar to, ka Latvijas ražotāji jau ir Krievijā, ka mēs pārdodam piena produktus Krievijā, tā varētu būt iespēja palielināt tirgus daļu Krievijā. Otra puse – lietuviešiem nebūs kur saražotos piena produktus likt un tā kaut kur būs jāpārdod. Tādējādi šī situācija ietekmēs šī reģiona tirgu un tas nozīmē, ka piena produkti veikalos varētu būt lētāki, jo viņiem cena kritīsies Lietuvas dēļ," saka Gulbe.
Lai arī iepriekš zemkopības ministre Laimdota Straujuma brīdinājusi, ka ciest varētu Latvijas piena eksportētāji, pēc Gulbes domām, tas visticamāk nenotiks, jo gadījumā, ja pienu vairs nepieņemts Lietuvas pārstrādātāji, ņemot vērā tā lielo pieprasījumu pasaules tirgos, šī izejviela būs pieprasīta citiem ražotājiem.
