Pēdējos gados Latvijas parāds naudas izteiksmē ir audzis. Tam par pamatu bija valsts atbalsta pasākumi pandēmijas un tagad energokrīzes laikā, kas vēl nav beigusies. Taču tas ir ļāvis izvairīties no negatīvām sekām ekonomikā.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka valsts parāds ir pieaudzis ārkārtējas situācijas rezultātā: "Šie ir apstākļi, kad pieaugums ir bijis attaisnojams. Mēs mēģinājām izlīdzināt negatīvās pandēmijas sekas, lai sabiedrība nenonāktu dziļākā krīzē, no kuras pašai sabiedrībai tad būtu daudz sarežģītāk un ilgstošāk izkļūt, nekā parāda nomaksa."
Protams, var atzīmēt dažas ne īpaši veiksmīgas nianses valsts atbalsta pasākumos. Noteiktos gadījumos valsts bija pārāk dāsna un neprecīza, jo izrādījās, ka sistēmas nav izstrādātas tā, lai atbalstu varētu sniegt mērķēti tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Bet situācija prasīja ātrus lēmumus ar zināmu analīzes piedevu.
"Beidzoties kovida krīzei, mēs nonācām turpat, un bija vairāki secinājumi. Viens, mēs nespējam sniegt precīzu atbalstu, un atbalsta pasākumus vajadzētu sniegt daudz mērķtiecīgāk. Otrs, risinot fundamentālas atbalsta lietas, viena vai otra politiskā partija pie šiem pasākumiem pielika klāt atbalstus, kas apauga ne ar pašām vajadzīgākajām lietām. Uz to norādīja arī Valsts kontrole," sacīja Gašpuitis.
Pieaug procentu likmes
Lai neļautu inflācijai iesakņoties, gan Eiropas Centrālā banka, gan citu valstu centrālās bankas paaugstina procentu likmes. Vienlaikus, augot aizdevumu procentu likmēm, aug arī parāda apkalpošanas izmaksas. Šogad procentu maksājumos novirzīsim 164 miljonus eiro, un ir skaidrs, ka šī summa augs, nākamgad tie būs jau gandrīz 200 miljoni eiro.
Piemēram, pagājušā gada vidū Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos piesaistīja 500 miljonus eiro, emitējot obligācijas ar ienesīgumu tikai 0,003%. Šogad tas pieaudzis vairākkārt līdz 4,2%.
Šobrīd parāda apkalpošana Latvijai izmaksā samērā lēti. Turklāt parāds ir labi sabalansēts, un obligāciju atmaksas termiņi nepārklājas, norādīja Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.
"Šobrīd izmaksas Latvijai ir samērā zemas. Parādu portfelī obligācijas ir ar ļoti zemām procentu likmēm," sacīja Mauris.
Laiki, kad procentu likmes bija zemas un par parāda uzņemšanos vēl piemaksāja, ir pagājuši. Bet tas, cik liels būs parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums, būs atkarīgs no tā, cik daudz aizņemsimies augstāku procentu likmju ciklā. Katrs nākamais aizņēmums un refinansēšana būs par augstākām procentu likmēm.
Gašpuitis atzīmēja, ka uz šādām zemām procentu likmēm, kādas tās bija, nevar būvēt ilgtermiņa stratēģiju: "Naudas apjoms kaut ko maksās, šobrīd tie varētu būt vairāk nekā 4%. Un vēl varētu pieaugt. Bet ar laiku naudas cenai, ko mēs kā valsts aizņemamies, vajadzētu nedaudz mazināties, jo šobrīd zināmā mērā piemaksājam arī ģeopolitisko piemaksu."
Kas ietekmē procentu likmes
Vērtējot Baltijas valstis, mums ir nedaudz augstākas aizņemšanās likmes, bet tie ir ļoti grūti salīdzināmi rādītāji, jo ģeopolitiskais aspekts ir būtisks. Investori vērtē, cik tuvu atrodamies karadarbības zonai un Krievijai; tas ietekmē likmes.
Igaunijai šobrīd ir nedaudz zemākas procentu likmes nekā mums, un viens no faktoriem ir valsts zemais valsts parāds. Arī Lietuvā vairāki faktori spēlē par labu tai, bet kopumā lielas atšķirības, cik un kā mēs varam aizņemties, nav.
Vienlaikus daudzām valstīm aizņemšanās ir dārgāka nekā Latvija, piemēram, Grieķijai vai Itālijai.
Gašpuitis uzsvēra, ka mēs kā valsts savu reputāciju vēl turpinām veidot, un tas maksā noteiktu naudas summu. "Kad mums būs stabila un ilgnoturīga reputācija, aizņemšanās mums izmaksās lētāk. Vēsturiski šīs nav augstākās likmes tirgū," sacīja ekonomists.
Parāds pret IKP – mazāks nekā daudzviet Eiropā
Lai arī absolūtos skaitļos valsts parāds ir pieaudzis, rēķinot valsts parādu pret iekšzemes kopproduktu (IKP), situācija ir izvērtusies labvēlīgāka, nekā lēsts kovida krīzes sākumā. Šis rādītājs mums ir viens no zemākajiem Eiropā – 42%. Salīdzinājumam: Lietuvā tie ir 40%, bet Igaunijā ir viszemākais rādītājs Eiropā – 17%, savukārt Dienvideiropas valstīs tas var pietuvoties pat 200%.
"Šajā krīžu periodā Latvijas parāda pieaugums pret iekšzemes kopproduktu ir bijis samērā neliels, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Un arī šobrīd Latvijas parāds ir mazāks nekā daudzās citās valstīs," norādīja Mauris.
Kāds būtu labs un veselīgs valsts parāda līmenis, diskutē daudzi. Māstrihtas kritēriji nosaka robežu 60% no IKP. Ir dažādi pētījumi, kas liecina, ka tādām valstīm kā Latvijai, kam nav pašai savas monetārās politikas, šim līmenim būtu jābūt zemāk.
Tomēr ekonomistu ieskatā uz kopējās situācijas fona valsts parāds nav tas jautājums, par kuru šobrīd būtu jāpārdzīvo. Vienlaikus ir labi, ka Latvijā tam tiek pievērsta uzmanību, jo tad gan sabiedrībā, gan valdībā saglabājas zināma disciplīna.
