Ekonomiste: Igaunijā augstāka inflācija, jo enerģijas cenas pieaugušas daudz straujāk nekā Latvijā

Baltijā ir augstākā inflācija eirozonā. Savukārt starp trīs reģiona valstīm augstākā inflācija jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir Igaunijā. To visvairāk ir veicinājis straujais energoresursu cenu kāpums, norādījuši eksperti. Dārdzības pieaugumu izjūt ierindas iedzīvotāji, kuriem nākas domāt par taupības pasākumiem. Savukārt Igaunijas valdībai jādomā, kā mazināt dārdzības ietekmi uz mājsaimniecību budžetu. 

Ekonomiste: Igaunijā augstāka inflācija, jo enerģijas cenas pieaugušas daudz straujāk nekā Latvijā
00:00 / 05:31
Lejuplādēt

Aizvadītajā nedēļā publicētie jaunākie dati par gada inflāciju liecināja, ka Igaunijā šī gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, patēriņa cenas ir pieaugušas līdz 20%. Savukārt Lietuvā gada inflācija maijā palielinājusies līdz 18,9%, bet Latvijā līdz 16,9%.

Latvijā lielākā ietekme uz inflāciju 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Lietuvā attiecīgajā periodā inflāciju galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai, siltumenerģijai un pārtikas produktiem.
Igaunijas lielākās bankas „Swedbank” vadošā ekonomiste Līsa Elmika Latvijas Radio sacīja, ka Igaunijas inflācijas rādītāji ir sliktāki, jo tur enerģijas cenas ir pieaugušas daudz straujāk nekā Latvijā.

„Tas ir saistīts ar elektrības un dabasgāzes cenām. Ir arī tehniski iemesli, kas ir saistīti ar to, kādu metodoloģiju izmanto abu valstu statistikas dienesti, lai parādītu šos datus. Igaunijā ņem vērā tikai elektrības un gāzes cenas biržā, bet neiekļauj datus par patērētājiem, kuri enerģiju pērk par fiksētām cenām. 

Piemēram, elektrību par fiksētu cenu iegādājas aptuveni 50% patērētāju. Līdzīgi ir ar gāzi, bet šajā gadījumā vairums mājsaimniecību energoresursus iepērk par biržas cenām. 

Ja aplūkojam aprīļa datus, tad atšķirība starp Igaunijas un Latvijas inflācijas rādītājiem bija saistīta ar kompensācijas shēmām, ko bija ieviesušas valdības. Latvijā tās bija spēkā arī aprīlī, bet Igaunijā vairums kompensējamo mehānismu beidza darboties martā, tāpēc cenas pieauga,” sacīja Elmika.

Igaunijā strauji ir pieaugušas arī degvielas cenas. Gan litrs benzīna, gan litrs dīzeļdegvielas pagājušajā nedēļā Igaunijā maksāja vairāk par diviem eiro, kas ir rekordaugsts līmenis. Degvielas tirgotāji prognozē, ka šāda augsta cena varētu saglabāties ilgāku laiku.

Tartu dzīvojošā latviete Ilze Tālberga stāstīja, ka viņas ģimene izjūt straujo cenu pieaugumu, jo īpaši pārtikai, kam tiekot tērēts visvairāk naudas.

„Mainījies ir tas, ka mēs vairs nepasūtām ēdienu uz mājām. Ja agrāk pica maksāja 8-9 eiro, tad tagad jau 13-14 eiro. Pasūtot divas picas un samaksājot par pakalpojumu, mēs iztērējam jau 30 eiro, kas šķiet vienkārši absurdi. Vieglāk ir uztaisīt pašiem picu vai nopirkt saldētu picu veikalā, kas, protams, nav tik kvalitatīva kā restorānā pasūtītā. Visvairāk naudas mēs tērējam tieši par pārtiku. Esmu pamanījusi, ka iepriekš saplānojot pirkumu sarakstu, vienā veikala apmeklējuma reizē var iztērēt tikai 20 eiro. Bet, ja ejam uz veikalu bez saraksta un ņemam visu, ko vēlamies, tad jau iztērējam 40 eiro. Mainījies ir arī tas, ka es vairs nepērku saldumus, retu reizi saldējumu, bet pārējos našķus vairs nē. Auto mēs īpaši neizmantojam, jo dzīvojam tuvu centram, tāpēc visur var aiziet kājām. Drēbes arī ir kļuvušas dārgas, bet tās var nopirkt vienu reizi un lietot ilgstoši. Pārtika tomēr ir jāpērk visu laiku,” pauda Tālberga.

Igauņu politiķi ir ierosinājuši samazināt patēriņa nodokļus, lai mīkstinātu inflācijas ietekmi uz mājsaimniecībām. 

„Mums tiešām ir jādomā, kā vislabāk izlietot nodokļu maksātāju naudu, tāpēc, manuprāt, visefektīvāk būtu atbalstīt tās mājsaimniecības, kurām šī nauda ir visvairāk vajadzīga. Ja mēs šo ierosinājumu attiecināsim uz visām ienākumu grupām, tad tas nebūs visefektīvākais nodokļu naudas izlietojums. Tāpēc vajadzētu ieviest shēmas, kuru mērķis būtu atbalstīt tos, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams,” sacīja ekonomiste.

Pašlaik varētu šķist, ka ekonomiskā situācija Igaunijā un Baltijā kļūs tikai drūmāka. Tāpēc lūgta prognozēt, vai situācija līdz rudenim varētu stabilizēties un varbūt cenas pat varētu samazināties, vai tomēr tās turpinās pieaugt, ekonomiste atbildēja, ka vasarā cenu spiediens varētu samazināties, bet rudenī tas atkal pastiprināties. 

„Ja mēs palūkojamies uz dabasgāzes un elektrības nākotnes cenām, tad mēs redzam, ka tās ir sezonālas. Kad sāksies apkures sezona, tad pieaugs pieprasījums, tāpēc es minu, ka rudenī atkal pieaugs arī enerģijas cenas. Arī pērn rudenī Igaunijā sāka pieaugt enerģijas cenas, bet vislielākais cenu pieaugums bija decembrī un janvārī. Ja salīdzina ar tā brīža līmeni, tad nākamziem cenu pieaugums varētu nebūt tik liels. Bet mēs to nezinām, jo ir daudz neskaidrību. Mēs nezinām, kā un kad beigsies karš Ukrainā, kā arī nezinām, vai mūsu reģionam pietiks gāze un kāda būs tās cena, tāpēc ir sarežģīti nosaukt kādus konkrētus skaitļus,” stāstīja Elmika.

Ekonomiste arī piebilda, ka pašlaik Igaunijas parlamentā notiek diskusijas par to, kādus iedzīvotāju atbalsta pasākumus ieviest pirms nākamās apkures sezonas, bet liela nozīme būs tam, vai līdz ziemai izdosies pabeigt peldošajam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim nepieciešamās infrastruktūras izbūvi Paldisku ostā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt