Jautāts, vai var sagaidīt vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs par iespējamu krāpniecību OIK atļauju sadalē, Ašeradens atzina: "Jā, tas ir iespējams. Ministrija veic divus rūpīgus auditus.
Tā viena lieta, kas man šķiet svarīga - pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā, jo ir izskanējušas šaubas, vai ministrija ir rīkojusies adekvāti un saskaņā ar likumdošanu."
Pēc ministra teiktā, drīzumā noslēgsies iepirkums, kas izsludināts juridiskā biroja piesaistei. Kāds no juridiskajiem birojiem izvērtēs ministrijas rīcības un lēmumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
"Tas ir ļoti svarīgi, lai saprastu, kāda ir bijusi ministrijas pozīcija. Ja šeit izrādīsies, ka tas nav bijis adekvāti, tad skaidrs, ka būs jāatbild pēc pilnas likuma varas. Tas otrs lielais jautājums ir par iespējamo politisko atbildību," teica Ašeradens.
Ministrs atzīmēja, ka Latvija obligātajā iepirkumā iepirkusi vairāk elektroenerģijas un par to līdz ar to samaksājusi vairāk nekā citas Eiropas valstis. "Otrkārt, OIK politika nav bijusi samērīga, jo vienā brīdī kļuva skaidrs, ka atļaujas ir iesniegtas par daudz, tirgus to nespēj apmaksāt, tad iesaistīts budžets un tad tas kompensēts no budžeta."
Pēc viņa teiktā, no kopumā 407 stacijām, kas saņēmušas atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, EM īpaši pievērsusi uzmanību 39 stacijām, jo tās samērā ilgi pēc atļaujas saņemšanas neuzsāka darbību. Sākotnēji trim koģenerācijas stacijām anulētas atļaujas saņemt obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK maksājumu. Vēl izsūtīti lēmumi anulēt atļaujas vēl piecām stacijām.
"Vēl šobrīd izstrādē ir 15 stacijas, kas tiks pārbaudītas rūpīgi, un Ekonomikas ministrija attiecīgi pieņems lēmumu par to, vai turpināt atļauju vai to atcelt," teica ministrs. Viņš atzina, ka stacijas netiek pārbaudītas uz vietas, bet pēc dokumentiem - vai bijusi būvatļauja, kā veidots pieslēgums un vai objekts nodots ekspluatācijā.
Ministrs norādīja, ka uz vietas apmeklētas un pārbaudītas astoņas stacijas, un visu staciju pārbaudei uz vietas neesot resursu.
"Ministrijā strādā 200 cilvēki un ne visi nodarbojas ar enerģētikas jautājumiem. Šinī brīdi apmeklēt fiziski katru objektu, katru dienu... Nu man nepietiks jaudas ministrijā," teica Ašeradens.
Jau ziņots par TV3 raidījumā "Nekā personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.
Pēc tam solīts pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Pēc skandāla ar OIK atļaujām no amata atkāpās AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Rolands Lūsvers. Vēlāk no amata atkāpās arī «Sadales tīkla» vadītājs Andis Pinkulis.
